-
Veselības sistēmas novērtējums. Ebolas vīrusslimības kontrole Latvijā
Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Ievads | 3 |
2. | Ebolas vīrusslimības kontroles novērtēšanas kritēriji | 4 |
3. | Ebolas vīrusslimības kontroles kritiskais novērtējums | 5 |
4. | Secinājumi un rekomendācijas | 8 |
Izmantotās literatūras saraksts | 11 |
4. Secinājumi un rekomendācijas
Veicot Ebolas vīrusslimības kontroles novērtējumu Latvijā, nonācu pie šadiem secinājumiem:
1. Latvija ir daļēji gatava šādai vīrusslimībai, jo pašreizējās sistēmas kas ir izstrādātas, vairāk attiecas uz parastajām infekciju slimībām, kā piemēram, gripa vai tuberkoloze. Protams, ir arī pieejama informācija par to kā rīkoties šadā gadījumā: Ministru kabineta noteikumiem Nr.7 “Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība”, tomēr pilnīga darbības rīcība Ebolas vīrusslimības izplatīšanās gadījumā nav. [5.]
2. Nav informācijas par riska pārvaldības plānu, ja pašreiz esošā vīrusslimības novēršanas/mazināšanas sistēma zaudē savas funkcijas un vairs nav, tā teikt, darbināma. Domāju ka līdzīgas funkcijas sniedz civilās aizsardzības plāns Latvijas Infektoloģijas centram (LIC), kur ir uzrādītas analogas iestādes, kur var doties, ja LIC nespēj sniegt savus pakalpojumus.
3. Latvijā ir ļoti maz iestādes, kur ir iespējams ārstēties Ebolas vīrusslimības saslimšanas gadījumā, jo lielākā un aprīkotākā ir Latvijas Infektoloģijas centrs. Pārējās slimnīca, labākajā gadījumā, ir uzstādījušas atsevišķas palātas, kur būtu iespējams uzņemt šādus pacientus. Tomēr lielākā daļa nav gatava. [6.]
4. Medicīnas personāls nav gatvas, šādai vīrusslimībai, jo augstskola nesniedz pietiekami lielu informāciju, par to kā rīkoties šādos gadījumos. Pārsvarā tiek sniegta informācija par aktuālākajām epidēmiskajām saslimšanām. Kā arī slimnīcās jāveic stingrāka medicīnas personāla apmācība par Ebolas vīrusslimību.
5. Veselības ministrijas piešķirtais finansējums ir ļoti minimāls vai arī vispār nav, jo medicīnas iestādes nepieciešamo aprīkojumu pērk pašas par gada sākumā piešķirtajiem līdzekļiem, kas bijuši paradzēti citām vajadzībām.
6. Latvijas iedzīvotāji ir informēti par Ebolas vīrusslimību, bet domāju, ka liela daļa zin tikai to ka tā ir bīstama vīrusslimība. Lielākais informācijas avots par to kā rīkoties ja Latvijā konstatē Ebolas vīrusslimības saslimšanas gadījumu ir internets, jo tā plašumos ir pieejama ļoti liels informācijas apjoms, gan par pašu slimību, gan rīcības plānu, gan profilakses pasākumiem.
Izdarot secinājumus, varu sniegt arī nepieciešamās rekumendācijas, lai uzlabotu sistēmu “Ebolas vīrusslimības kontrole Latvijā”:
…
Lai ārstētu infekcijas slimnieku nav specifiskās un etiotropās terapijas, tiek veikta patoģenētiskā terapija, lai saglabātu šķidrumu un elektrolītu līdzsvaru, nodrošinātu oksigenāciju un normalizētu asinsspiedienu, kā arī spimtomātiskā terapija ar pretsāpju un pretdrudža medikamentiem. Veicot profilaksi galvenais ir izslēgt citu cilvēku kontaktu ar Ebolas vīrusslimības pacienta asinīm un izdalījumiem. Veicot pacietnu aprūpi ir stingri jāievēro infekcijas kontroles pasākumi – aizsargapģērba lietošana, instrumentu sterilizācija un dezinfekcijas veikšana. Ebolas vīrusslimības riska uzliesmojums pašlaik Eiropā tiek uzskatīts kā ļoti minimāls, tomēr ir bijuši gadījumi, kur saslimuši medicīnas māsa Spānijā un Skotijā, kuras atgriezušās no Āfrikas. [1.] Kaut arī ņemot vērā pašreizējo bēgļu situāciju Eiropā, tad šis risks var palielināties. Kaut arī bēgļi pirms tam tiek medicīniski pārbaudīti uz dažādām vīrusinfekcijām, tomēr uzskatu, ka Ebolas vīrusslimības saslimšanas risks varētu palielināties. Līdz ar to šī vīrusslimība arī varētu skart Latviju. Tāpēc rodas jautājumi: “Vai Latvija ir tam gatava?” un “Kāda ir Ebolas vīrsusslimības kontrole Latvijā?”.
Darbā ir gramatikas kļūdas.
