“Es reklāmu neatzīstu par mākslas vai izklaides formu, bet gan par informācijas mediju,”1 apgalvo D.Oligvy. Reklāmas komunikatīvā funkcija ir viena no nozīmīgākajām un viena no senākajām reklāmas funkcijām. Reklāmas kā komunikācijas procesa aizsākumi meklējami jau senajās civilizācijās. Liela daļa vēsturnieku uzskata, ka mālā, akmenī vai kokā iegravētās zīmes, ko lietoja Senās Grieķijas un Romas tirgotāji, ir pirmā reklāmas forma. Šajā laikā reklāmas pārliecinošais aspekts nebija svarīgs, galvenā bija informācija, ko reklāma sniedz. Kaut arī vairums cilvēku antīkajā pasaulē neprata lasīt, attēlotās zīmes bieži simbolizēja preces, kas atradās pārdošanā. Arī šodien reklāmas informatīvā vērtība ir svarīga daudziem patērētājiem, kā arī citiem ražotājiem un preču izplatītājiem. Informācijas savākšana par kādu noteiktu preču grupu patērētājam varētu aizņemt ļoti daudz laika un sagādāt daudz rūpju, taču reklāma vienlaikus lielai patērētāju grupai nodrošina informāciju par produktiem, to īpašībām un priekšrocībām, pakalpojumiem, iepazīstina ar jauniem produktiem un jauniem brendiem, palīdz salīdzināt un izvēlēties. Tas saistās arī ar reklāmas ekonomisko funkciju. …
