-
Stratēģija inovatīvajā jomā
Zilie okeāni nozīmē visas industrijas, kuras uz doto mirkli vēl neeksistē. Tātad tā ir nepazīstamā tirgus daļa. Tie iezīmējas ar neskartu tirgus telpu, pieprasījuma radīšanu un augsti ienesīgām izaugsmes iespējām. Lielākā daļa zilo okeānu rodas, paplašinot jau esošo industriju robežas, tomēr tajos nav konkurences, jo spēles noteikumi vēl nav zināmi. Nav nozīmes uzņēmuma sākotnējam lielumam, vecumam un darbības virzienam, lai radītu un veiksmīgi apgūtu zilos okeānus. Jo to radīšanas izskaidrojums meklējams stratēģiskajos soļos- vadības lēmumu un rīcības kopumā, kas saistās ar galveno tirgus radīšanas biznesa piedāvājumu.
Tātad ieguvējus no zaudētājiem atšķir tas, kā viņi attiecas pret stratēģiju. Zilā okeāna radītāji neuztver konkurenci, kā vērtēšanas kritēriju. Tā vietā tiek ņemta vērā atšķirīgā stratēģiskā loģika, kas tiek dēvēta par vērtību inovāciju, kas tad arī ir zilo okeānu stratēģijas stūrakmens. Šī vērtību inovācija parādās tikai tad, kad uzņēmumi savieno jauninājumus ar lietderību, cenu un izmaksu stāvokli. Vērtību inovāciju nevar radīt sasniegt nepārstājot veikt vecās darbības, neveicot jaunas darbības, vai neveicot līdzīgas darbības radikāli atšķirīgā veidā. Rezultātā tiek iegūta veiksmes formula- ar konkurenci necīnās, tā tiek apieta. Tā pa tās efektīvai zilo okeānu stratēģijai jābūt saistītai nevis ar risku, bet ar riska samazināšanu.
Mūsdienās pieaug nepieciešamība radīt zilos okeānus, jo:
• Paātrinātā tehnoloģijas attīstība ir būtiski uzlabojusi industriālo produktivitāti.
• Globalizācija paspilgtina piedāvājuma pārsvaru pār pieprasījumu.
…
Stratēģija ir saistīta ar tādiem plāniem un darbībām, kuru mērķis ir palīdzēt firmām un cilvēkiem veiksmīgi konkurēt savās sfērās. Stratēģijas uzdevums ir palīdzēt organizācijām sasniegt un izmantot konkurētspējīgo priekšrocību. Stratēģija ietver visas uzņēmuma būtiskās darbības, norādot uzņēmuma darbības virzienu un eksistences mērķi, kā arī stimulējot nepieciešamās pārmaiņas, kuras nosaka darbības vide. Tā kā konkurētspējīgā priekšrocība katrai organizācijai būs sava, arī stratēģija tās iegūšanai katrai organizācijai būs cita. Tomēr visas organizācijas ņems vērā konkrēto situāciju nozarē, tirgū un pašā organizācijā. Organizāciju stratēģiju, resursu un iespēju kopums ir tās, kas galvenokārt ietekmē organizācijas veiksmi, tāpēc dažas organizācijas spēj darboties pat ļoti mazienesīgās nozarēs, kur grūti gūt peļņu, kamēr citas bankrotē pat pie labākajiem nosacījumiem. Tikai saprotot organizācijas veiksmju un neveiksmju cēloņus, ir iespējams labāk izprast un novērtēt stratēģijas nozīmi. Tā kā stratēģiju var izmantot visdažādākās organizācijas, tad tā var palielināt vai samazināt dažādu organizāciju veiksmi vai neveiksmi.