Leģenda
Pagājušā gadsimta piecdesmito gadu sākumā Daugavas krastā mitinājās tēvs un dēls, kurus vienoja mīlestība pret labu, kārtīgi darinātu alu. Kā īstiem vīriem pienākas, viņi šo mīlestību rādīja ne vārdos, bet darbos – ik gadus uz Jāņiem darot alu pašu saimei, draugiem un kaimiņiem. Tā kā alus tika darīts savējiem, tā brūvēšanā tika pielikta īpaša rūpība un uzmanība – ko gan likt galdā saviem tuvākajiem, ja ne pašu labāko. Alus slava izplatījās tālu aiz novada robežām, un jau drīz ļaudis no visas Latvijas mēroja tālu ceļu cerībā to nobaudīt. Pirmajiem brūveriem gan ne prātā nenāca kļūt par lielas alus darītavas aizsācējiem, viņu vienīgais mērķis bija gards, augstākā labuma alus.…
