Vārds “stress” mūsdienās tiek lietots ļoti bieži, reizēm apzīmējot gandrīz jebkuru nepatīkamu sajūtu. Cilvēks var teikt, ka ir stresā pirms eksāmena, darba intervijas, publiskas uzstāšanās, konflikta vai svarīga projekta nodošanas, un visos šajos gadījumos var būt runa par reālu psiholoģisku un fizioloģisku reakciju. Tomēr nav pareizi jebkuru nogurumu, neapmierinātību vai īslaicīgu satraukumu automātiski saukt par nopietnu hronisku stresu vai izdegšanu. PVO skaidro, ka stress ir normāla reakcija uz sarežģījumiem un ka lielākā daļa cilvēku spēj turpināt darboties arī stresa periodos. Problēma rodas tad, ja stress kļūst pārmērīgs, ilgstošs, grūti kontrolējams un sāk traucēt ikdienas funkcionēšanu, miegu, koncentrēšanos, attiecības vai veselību. Šī atšķirība ir svarīga, jo stresa menedžments nav vērsts uz to, lai cilvēks nekad nejustu spriedzi. Tā mērķis ir panākt, lai stress nekļūtu par pastāvīgu organisma un psihes stāvokli un lai cilvēkam būtu gan personiskie, gan ārējie resursi, ar kuriem prasības pārvaldīt.…
