Kā iepriekš minēju, nepieļaujams ir drauds mediju brīvībai, „kas būtu pretrunā ar „tirgus ideju”, un rezultātā veidotos vienvirziena komunikācija, no valdības iedzīvotājiem. Kad valdība kontrolē ziņu plūsmu, cilvēkiem var būt neliela iespēja uzzināt, ko valdība dara vai ko vēlas darīt.” Šāda situācija saskatāma bijušajā Padomju Savienībā, Ķīna arī saglabā kontroli pār plašsaziņas līdzekļiem.
Noslēgumā jāsecina, ka nekad agrāk masu mēdijiem nav bijusi tik liela ietekme kā mūsdienās, tai vairs nav jābūt agresīvai, lai tā sasniegtu mērķauditoriju, jo mūsdienu tehnoloģijas dažu sekunžu laikā spēj apziņot teju visu pasauli. Masu mēdiji veido sabiedrisko viedokli, tie apziņo plašu auditoriju un galu galā piesaista iedzīvotāju uzmanību kādam jautājumam, ko vēlas popularizēt. Un to var izdarīt, izmantojot masu informācijas līdzekļus, ar kuru palīdzību var sasniegt jebkura sociālā slāņa, reliģijas un vecuma atbalstu, tikai jāatrod pareizā pieeja.
…
