-
Inovatīvo stratēģiju veidi un būtība
| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 1 | |
| 1. | STRATĒĢIJAS UN INOVATĪVĀS STRATĒĢIJAS JĒDZIENS | 2 |
| 2. | UZŅĒMUMU INOVATĪVO STRATĒĢIJU VEIDI | 4 |
| 3. | INOVATĪVĀS RAŽOŠANAS STRATĒĢIJAS | 6 |
| 3.1. | Ātrā prototipēšana | 6 |
| 3.2. | Otrreizējās pārstrādes stratēģija | 7 |
| SECINĀJUMI | 8 | |
| IZMANTOTĀS LITERATŪRAS AVOTI | 9 |
SECINĀJUMI
1. Tradicionālā stratēģija iet roku rokā ar inovatīvo stratēģiju. Inovatīvā stratēģija ir būtiska tradicionālās stratēģijas sastāvdaļa. Uzņēmuma ir svarīgi būt inovatīvam – tas nenozīmē, ka tas ražo inovatīvus produktus. Tas var nozīmēt to, ka šim uzņēmumam ir inovatīvas ražošanas iekārtas, piemēram. Tas savukārt var radīt konkurētspējīgo priekšrocību uzņēmumam, iekarot jaunus tirgus segmentus un samazināt izmaksas. Lai uzņēmums veiksmīgi attīstītos, tam regulāri savos stratēģiskajos plānos ir jāiekļauj inovācijas.
2. Inovatīvu stratēģiju izvēles principi ir atkarīgi no uzņēmuma darbības mērķa: līderu pozīciju iegūšana tirgū; konkurētspējīgo pozīciju noturēšana tirgū, izmantojot līdera jaunizgudrojumus un ieviešot tajās nelielās izmaiņas; sekošana grupu līderim, atdarinot to izgudrojumus, izmantojot savas tirgus un tehnoloģijas pozīcijas; uzņēmuma pašu saglabāšanas princips; konservatīvu tehnoloģiju izmantošana ar mērķi izdzīvot; brīvu tirgus nišu iegūšana; ka arī no produkta dzīves cikla stadijas.
3. Inovatīvās stratēģijas ir ne tikai svarīgas izplatot un izstrādājot inovatīvos produktus, bet arī ražošanas procesā. Ir svarīgi saprast, kura inovatīvā ražošanas stratēģija ir piemērota pašam uzņēmuma. …
2. UZŅĒMUMU INOVATĪVO STRATĒĢIJU VEIDI Atkarībā no savstarpējās mijiedarbības ar ārējo vidi un ietekmes uz to, izšķir trīs stratēģijas tipus. Uzbrukuma ofensīvā stratēģija, orientēta uz konkrētu priekšrocību iegūšanu, ieviešot jaunu produktu un tehnoloģiju inovācijas. Šī stratēģija prasa ievērojamus izdevumus zinātniski pētniecisko un konstruēšanas darbu veikšanai, kā arī augstvērtīgu menedžmentu. Sekmīgas realizēšanas gadījumā šis stratēģijas tips paver iespēju iegūt lielas priekšrocības konkurences cīņā, bet vienlaikus tas ir arī ļoti riskants. Šo stratēģiju parasti izmanto tajos ierobežotās ražošanas objektos vai tirgus segmentos, kur nodrošināti pietiekami labi apstākļi šīs stratēģijas ieviešanai. Aizsardzības stratēģijas izstrādāšanu un ieviešanu diktē šādu simtomu parādīšanās: valstij raksturīgs liels svešu tehnoloģiju iepirkšanas īpatsvars, respektīvi, imports dominē pār eksportu, dominē licenču pirkšana, nevis savu patentu izstrāde un pārdošana. Ārzemju firmas izspiež no stratēģiski izdevīgākām pozīcijām iekšzemes firmas. Pievienotā vērtība tiek novirzīta uz ārzemju “štābiem”. Līdz ar to zinātnei un izglītībai atvēlētā nodokļu maksātāju nauda savas tēvijas zinātnei tiek novirzīta citu valstu – veiksmīgāku inovācijas politikas realizētāju – inovāciju sistēmām.
