Ja kāds cilvēks ir norūpējies par atsevišķa cilvēka garīgo eksistenci, tas nozīmē, ka viņš ir norūpējies arī par visas cilvēces likteni. Cilvēces liktenis vislielākā mērā atkarīgs no gara spēka, kas ne tikai rada cilvēka likteni, bet noteic un uztur visu cilvēka apzinīgo dzīvi. Jo garīgi bagātāks būs cilvēks, jo lielākas iespējas viņš sevī nes atdzimt un pārdzimt nākotnes cilvēku audzēs. Tautu varenums nav apslēpts ne materiālā, ne ieroču varā, bet vienīgi garīgā spēkā.
„Mums jāapzinās cilvēciskā gara vērtība, lai mēs varētu pretoties savai bojā ejai. Bet kā lai mēs apzināmies garu? Vai iespējams to noteikt? Gars ir visas cilvēces pamata būtība, un saprast garu, nozīmē saprast to, kas mēs esam. Gars pats par sevi nav nosakāms, bet vienīgi izprotams ciešā sakarībā ar mūsu iekšējās būtības darbību; izdomas, radīšanas atziņas un domu spēju.”…
