-
Vēlētāju līdzdalība reģionos 2019. gada Eiropas Paramenta vēlēšanās Latvijā
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Teorētiskā daļa | 5 |
| 1.1. | Eiropas Parlaments | 5 |
| 1.2. | Eiropas iedzīvotāju integrācijas teorijas | 5 |
| 1.3. | Vēlētāju uzvedība – līdzdalības individuālais līmenis | 7 |
| 1.4. | Vēlētāju līdzdalības institucionālais līmenis. | 9 |
| 2. | Empīriskā daļa. | 13 |
| 2.1. | 2019. gada EP vēlēšanu rezultātu analīze | 13 |
| Secinājumi | 15 | |
| Literatūras saraksts | 16 |
2003. g. 20. septembrī 1 010 467 Latvijas pilsoņi, jeb 71.5% balsstiesīgo devās uz vēlēšanu iecirkņiem un izteica savu viedokli tautas nobalsošanā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Balsstiesīgo viedoklis izšķīrās par labu dalībai Eiropas Savienībā, un jau 2004. gada 1. maijā Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti. Latvijas vēlētāji uzņēmās vēl vienas vēlēšanas uz saviem pleciem – Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās vidēji visās dalībvalstīs redzams 8% pieaugums līdzdalībā, sasniedzot 51%. Arī Latvijā redzams 4% pieaugums, 2019. gadā piedaloties 34% no elektorāta. Šis rādītājs tomēr ir krietni zem Eiropas vidējā, kā arī nedaudz pārsteidzoši, jo ir radies priekšstats, ka priekšvēlēšanu kampaņa, lai mudinātu cilvēkus doties uz iecirkņiem ne tikai vēlēt Saeimu vai Rīgas saimnieku, bet arī kādu šķietami attālu Eiropas Parlamentu, bija izdevusies.
Zemie līdzdalības rādītāji liek domāt, ka noteikta Latvijas sabiedrības daļa neizprot Eiropas Parlamenta funkcijas un nozīmīgumu, tādēļ izvēlas nedoties uz iecirkņiem, kad norisinās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās individuālā līmenī skaidrojama ar indivīda personīgajiem uzskatiem par Eiropas Savienību, tieši uzticēšanās Eiropas Parlamentam un ES institūcijām ir saistāma ar iedzīvotāju līdzdalību vai atturēšanos šajās vēlēšanās. …
Šajā referātā tiek pētīta vēlētāju līdzdalība 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā. Lai izpētītu nevienmērīgo līdzdalību vēlēšanās, tiek izvirzīts izpētes jautājums: Kā dzīvesvieta ietekmē līdzdalību 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā? Pieņemot, ka republikas pilsētu iedzīvotāji ir aktīvākie balsotāji tiek izvirzīta hipotēze: Dzīvesvieta republikas pilsētā pozitīvi ietekmē līdzdalību 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Pētījuma gaitā ir analizētas Eiropas integrācijas teorijas, kā arī līdzdalības individuālais un institucionālais līmenis. Empīriskajā daļā tiek pētīta 2019. g. Eiropas Parlamenta vēlēšanu līdzdalība Latvijas administratīvajās teorijās. Pētījuma rezultāti ir apkopoti secinājumos.
