| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Sokrata dzīves ceļš | 4 |
| 1.2. | Prāts un iekšējā brīvība | 4 |
| 2. | Sokrata galvenie uzskati | 6 |
| Secinājumi | 9 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 10 | |
| Pielikums NR.1 | 11 |
Kas tad īsti bija Sokrats ? Sokrats bija Atēnu filozofs. Viņu interesēja cilvēks kā morāla būtne un morāles jautājumi vispār. Par galveno Sokrata filozofisko domu kļuva tikumības jautājums. Bet par to sīkāk uzzināsiet manā darbā.
Sokrats uzskatīja, ka cilvēkam ir jātiecas pēc zināšanām, jo tikai tādā veidā viņš sapratīs labo un ļauno un rīkosies ētiski.
Sokrats uzskatīja, ka augstākais dzīves labums ir laime. „Laime nav mantā un slavā, bet tikumībā, cilvēka dvēseles labklājībā. Par naudu nedrīkst rūpēties vairāk kā par tikumību.”
1.Sokrata dzīves ceļš
Lai labāk izprastu Sokrata dzīves gudrību, manuprāt5, ir jāiepazīstas ar viņa dzīvesstāstu. Šāds izskatās Sokrata dzīves ceļš īsumā-
„Sokrats dzimis 469. gadā p.m.ē. Viņa vecāki ir trūcīgi un pieder pie aprindām, kam pašām jāpelna sev uzturs. Tēvs ir tēlnieks, māte- bērnu saņēmēja. Jaunais Sokrats iegūst tikai tā laika pamatizglītību un ir spiests mācīties tēva arodu un tam palīdzēt. Tomēr jauneklis ir zināšanu kārs un sāk nodoties pašmācībai.(..) Sokratu interesē ne tik daudz lielās pasaules problēmas kā pati cilvēku dzīve.(..) Ārējais Sokrata dzīves veids bijis ļoti vienkārš. Materiālajām dzīves rūpēm viņš nav pievērsis nekādu uzmanību.(..) Arī par dzīves ērtībām sokrats nav raizējies, bet visas savas intereses pievērsis tikai tikumiskam dzīvesveidam un patiesīgumam”.[1; 50-51.lpp]…
Kas tad īsti bija Sokrats ? Sokrats bija Atēnu filozofs. Viņu interesēja cilvēks kā morāla būtne un morāles jautājumi vispār. Par galveno Sokrata filozofisko domu kļuva tikumības jautājums. Bet par to sīkāk uzzināsiet manā darbā. Sokrats uzskatīja, ka cilvēkam ir jātiecas pēc zināšanām, jo tikai tādā veidā viņš sapratīs labo un ļauno un rīkosies ētiski. Sokrats uzskatīja, ka augstākais dzīves labums ir laime. „Laime nav mantā un slavā, bet tikumībā, cilvēka dvēseles labklājībā. Par naudu nedrīkst rūpēties vairāk kā par tikumību.”
