-
Globālās ekonomiskās problēmas
Lokalizācija nenozīmē arī to, ka cilvēkiem, kas uzturas aukstās klimata zonās būtu jāatsakās no apelsīniem un avokado, bet to, ka šo cilvēku pamata nepieciešamajām uztura vajadzībām – kviešiem, rīsiem vai pienam – nevajadzētu ceļot tūkstošiem jūdžu, kad tie varētu tikt saražoti 50 jūdžu rādiusā. Tā vietā lai pārtrauktu jebkādu tirdzniecību, solis tuvāk lokalizācijai būtu mēģinājums samazināt nevajadzīgas transporta vajadzības, tikmēr iedrošinot izmaiņas, lai stiprinātu un diversificētu ekonomikas konkrētajā kopienā tā arī nacionālā līmenī.
Lokalizācijai būtu dažādas priekšrocības dažādos līmeņos. Lauku ekonomikas gan ziemeļos, gan dienvidos būtu atdzīvinātas. Lauksaimnieku izaugsme būtu saistīta ar koncentrēšanos lokāliem nevis globāliem tirgiem, ļaujot tiem diversificēties. Ražošanas process būtu mazāks, un tādējādi arī mazāk stresains videi. Nevajadzīgi transporta procesi tiktu minimizēti, un CO2 izmeši un piesārņojums samazinātos, kā arī enerģijas radīšanas ekoloģiskās izmaksas samazinātos. Cilvēkiem nebūtu vairs jāpakļaujas starptautisko organizāciju radītajiem ideāliem priekš globālās patērētāju monokultūras, tādējādi samazinot psiholoģiskos spiedienus, kas bieži vien izraisa etniskos konfliktus un vardarbību. Samazinātos arī dažādu transnacionālo korporāciju ekonomiskais un politiskais spēks, kā arī Pasaules Tirdzniecības Organizācijas spēks.
…
Ekonomikas globalizācijas būtība, faktori, tendences, perspektīvas Ekonomikas globalizācija atteicas uz institūcijām, kas saistītas ar tirgoto preču un pakalpojumu plūsmu, finanšu un tiešā kapitāla, darbaspēka un tūrisma, ekonomikas informācijas un ideju plūsmu kultūras institūciju globālajā arēnā. Viss tas mēdz padarīt globālās administratīvās un komunikāciju struktūras daudz elastīgākas un paātrinātākas, kamēr transporta un informācijas apmaiņas un izplatīšanas ātrumi palielinās. Paši spēcīgākie globalizācijas aizstāvji apgalvo, ka, jo vairāk valstu pievienojas esošajā brīdī dominējošajai politikai, visi gūs ekonomiskos un sociālos labumus ar laiku. Globalizācijas nepiekritēji apgalvo, ka augstāki globālās integrācijas līmeņi varētu būt ekonomiski un sociāli svarīgi, bet tiem ir nopietnas bažas par to, kādas ekonomiskās politikas šobrīd tiek pielietotas šādiem mērķiem. Galvenais globalizācijas neslavas iemesls ir tas, ka strauja, neregulēta un sociāli nesaskaņota pāreja uz augstākiem globalizācijas līmeņiem, ir dažkārt radījusi kaitīgas sekas ekonomikai kopumā un īpaši neaizsargātākajiem cilvēkiem. Esošās globalizācijas galvenās sastāvdaļas ir brīva ārzemju tirdzniecība, kapitāla plūsmas liberalizācija, darbaspēka elastīgums, līdzsvaroti budžeti un privatizācija, un minimāla papildu valsts loma un dažādu regulāciju atcelšana lielākajai daļai cenu signālu. Ekonomikas globalizāciju var aprakstīt kā pārnesi no autarķiskas līdz pilnīgi liberālai pasaulei, tā it kā tā kļūtu par vienotu neierobežotu ekonomiku.
