-
Nedaudz par korupciju
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
Korupcijas novēršana | 4 | |
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Latvijā | 9 | |
Biroja darbības jomas | 10 | |
Nobeigums | 13 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 14 |
Nobeigums.
Manuprāt, korupcijas rašanās un pastāvēšana ir cieši saistīta ar ētikas normām.
Var pārmest ierēdņiem, ka viņi ignorē ētikas normas, ka viņi meklē savtīgu labumu, ir tendēti uz interešu konfliktiem un ļaujas korupcijai. Ka trūkst izsmeļošu un iejūtīgu iestāžu ētikas kodeksu, kuros būtu nepārprotami definēta pareiza rīcība. Ka nav stingras sodu un pamudinājumu sistēmas, kas veicinātu un nostiprinātu ētikas normas valstī. Tomēr visas šīs runas ir tukšas, kamēr ētika nav nopietni atzīta no to cilvēku puses, kuri nosaka politiku Latvijas valstī.
Jāteic, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pašlaik ir institūcija, kura var kļūt (bet var arī nekļūt) par pagrieziena punktu Latvijas korupcijas apkarošanas vēsturē, jo, ja tas darbosies tā, kā tas ir paredzēts, tad tas var „uzrakt” ļoti lielus korupcijas skandālus. Taču biroja darbības raksturs ir atkarīgs no tā vadītāja rakstura – vai tas spēs izturēt politisko spiedienu un iespējamās provokācijas. Viss minētais nozīmē tikai vienu – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir institūcija, kura mūs vai nu izvedīs uz pareizā ceļa, vai arī būs pēdējais piliens, lai nogrimtu korupcijas jūrā.
…
Korupcija apdraud likumību, demokrātiju un cilvēktiesības, mazina normālas pārvaldes iespējas, godīgumu un sociālo taisnīgumu, deformē konkurenci, traucē ekonomiskajai attīstībai un apdraud demokrātisko institūciju stabilitāti un sabiedrības morālos pamatus. Pašreiz korupcija tiek izprasta un klasificēta dažādi. Atkarībā no līmeņa, kurā risinās koruptīvie akti, var diferencēt: sīko (ikdienas) jeb tā saukto izdzīvošanas korupciju; vidējā līmeņa korupciju, kas nodrošina vidusmēra ienākumus un atbilstošu dzīves kvalitātes līmeni; augstākā līmeņa korupciju augstākajos valsts varas ešelonos vai starptautiskās sadarbības jomā. Atkarībā no koruptīvo aktu regularitātes var atšķirt sistemātisku un epizodisku korupciju. Eiropas valstīs tiek diferencēta tā sauktā vienkāršā un komplicētā korupcija. Pēdējā, neapšaubāmi, nodara vislielāko un nelabvēlīgāko kaitējumu. Korupciju var klasificēt arī atkarībā no jomām, kurās tā izpaužas (politiskā, finansiālā, saimnieciskā u.c.). Atkarībā no iesaistīto subjektu skaita tā var būt individuāla (atsevišķu indivīdu koruptīvie akti) vai kolektīva, kur tiek iesaistītas personu grupas.
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.
