-
Derīgums
Patērētājs ir cilvēks, kas pērk tirgū preces un pakalpojumus savam patēriņam. Patērētāja darbības raksturīgākā iezīme ir ar ierobežotiem resursiem maksimāli apmierināt savas vajadzības.
Vajadzības ir cilvēka neapmierinātības stāvoklis, kuru cilvēks mēģina izmainīt, vai arī apmierinātības stāvoklis, kuru cilvēks mēģina saglabāt.
Vajadzību tipi:
1) primārās – pārtika, apģērbs,
2) sekundārās – izklaide.
Līdzekļus vajadzību apmierināšanai sauc par labumiem.
Labumi. Ne visus labumus, kas ir pieejami, var saukt par ekonomiskiem labumiem, ko patērētājs izmanto, lai apmierinātu savas vajadzības. Par tādiem var kļūt tikai tie resursi, kas ir ierobežotā daudzumā.
Secinājums:
Cilvēki, lai apmierinātu savas vajadzības, patērē noteiktus labumus, gūstot no tiem baudu, apmierinājumu jeb derīgumu.
Ordinālā derīguma pamatā ir pieņēmums, ka patērētājs var subjektīvi salīdzināt preces derīgumu (netiek noteikta skaitliskā vērtība). Šo derīgumu cilvēki neapzināti pielieto praksē, ikdienā iepērkoties.
Ja preču derīgums ir dažāds: MUA>MUB>MUC
Ja patērētājs preču derīgumu vērtē vienādi, tad spēkā būs šāda vienādība: MUA=MUB=MUC…
Derīgums ir mantu un pakalpojumu kopējā īpašība, ar ko patērētāji salīdzina preces savā starpā. Katrs patērētājs, protams, doto preci vai pakalpojumu novērtē dažādi. Derīgumu nevar izteikt naturālās mērvienībās, taču preces daudzums pēc to derīguma pakāpes var salīdzināt savā starpā un sakārtot skalas veidā. Preces spēja apmierināt konkrētu vajadzību. Bauda jeb apmierinājums, ko gūst no preču patērēšanas. Preces lietošanas vērtības subjektīvs novērtējums. Darbā aprakstīti: Patērētāju rīcība tirgū, kardinālais derīgums, Ordinālais derīgums, Gosēna 1. likums, Mengera skala, Patērētāja vienaldzības līkne, Budžeta līnija (bilances), Patērētāja pieprasījums, Secinājumi, + 3piemēri, kā izveidot grafikus,ja doti konkrēti dati.
