Varas dalīšanas mehānisms Krievijas Federācijā

Secinājumi un priekšlikumi
Konstitūcija ir pamatlikums, kas nosaka sabiedrības pamatus, valsts formu, varas organizāciju, centrālo institūciju kompetenci. Formāli konstitūcija ir valsts pamatlikums ar augstāko juridisko spēku. Konstitūcija reglamentē valsts varas dalīšanas mehānisma pamatprincipus. Tikai ar „tīrās” varas dalīšanas palīdzību nevar tikt nodrošināta efektīva valsts varas funkcionēšana. Jāņem vērā tas, ka valsts varas atzaru kopums veido valsts varas vienotu veselumu. Nav pieļaujama valsts varas atzaru tāda deformācija, kuras rezultātā, kāds no varas atzariem kļūtu neatkarīgs no pārējiem. Valsts varas atzaru vienotas un efektīvas darbības nodrošināšanai nepieciešama „svaru un atsvaru sistēma”.
Krievijas Federācijas parlamentā būtībā ir ietverts paškontroles mehānisms. Krievijas Federācijas parlaments sastāv no divām palātām un, lai likumprojekts tiktu nodots parakstīšanai un izsludināšanai prezidentam, tam ir jābūt apstiprinātam abās palātās. Palātu atšķirīgu viedokļu gadījumā no abu palātu locekļiem tiek veidota Saskaņošanas komisija. Uzskatu, ka Krievijas Federācijas parlamenta struktūra, nodrošina parlamenta darbības rezultātu augstāku kvalitāti, nekā Latvijas parlaments.
Krievijas Federācijā kā prezidentālā republikā īpaša loma ir piešķirta prezidentam. Krievijas Federācijā prezidents, tāpat kā parlaments, ir tautas vēlēts un būtībā prezidents Krievijas Federācijā ir kā „šķīrējtiesnesis” starp likumdošanas varu un izpildvaru. Savukārt, valsts galvas ietekmēšanai, izņemot atcelšanas institūtu, kas saistīts ar virkni sarežģītu procedūru, nav paredzētas iespējas.
Likumdošanas vara pilda likumdošanas funkciju, izdodot normatīvos aktus, uz kuru pamata darbojas izpildvara un tiesu vara, veic budžeta kontroli, ieceļ vai apstiprina izpildvaras un tiesu varas amatpersonas. Izpildvara pamatā īsteno valsts pārvaldes darbību, taču, iesniedzot parlamentā gatavu likumprojektu, tā būtībā pilda likumdošanas funkciju. Valsts galvas kontrole pār likumdevēju izpaužas kā likumu parakstīšana un izsludināšana, vai arī atteikšanās tos apstiprināt, savukārt, īstenojot amnestijas tiesības, daļēji tiek pildītas tiesu varas funkcijas. Tiesu vara veic likumdošanas un izpildvaras kontroles funkciju, atzīstot likumus, valdības aktus vai atsevišķus to noteikumus vai citus normatīvos aktus par Konstitūcijai neatbilstošiem vai likumam neatbilstošiem.
Kopumā par pozitīvu iezīmi valsts varas mehānismā Krievijas Federācijā atzīstama izpildvaras atzara stabilitāte, kas saistāma ar valsts vēlētā prezidenta pilnvarām izpildvaras amatpersonu iecelšanā un kontrolē. Taču negatīvs moments ir ievērojama prezidenta ietekme uz valsts varu kopumā un tās koncentrācija prezidenta rokās.
Uzskatu, ka Latvijā valsts prezidenta varai būtu lietderīgi piešķirt lielākas likumdevējvaras un izpildvaras kontroles tiesības, tādā veidā uzlabojot abu varu savstarpējo sadarbību.


…