-
Ekonomiski matemātiskās modelēšanas pielietojums ekonomisko sistēmu un procesu prognozēšanā. Plānošanas un prognozēšanas pamatelementi un priekšnoteikumi
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
Ekonomiski matemātiskās modelēšanas pielietojums ekonomisko sistēmu un procesu prognozēšanā | 4 | |
Prognozēšanas veidi | 9 | |
Plānošanas specifika | 11 | |
Relatīvas atšķirības starp taktīsku un stratēģisku plānošanu | 12 | |
Plānošanas un prognozēšanas pamatelemeti | 15 | |
Secinājumi | 18 | |
Literatūras saraksts | 19 |
Plānošanas un prognozēšanas pamatelemeti
Prognozēšanas un plānošanas objektu daudzveidība izslēdz šādiem procesiem kādu standartu shemas iespēju ar stingri fiksētiem etapiem. Visiem lēmumiem šeit ir iepriekšējs, nevis galīgs raksturs, un varētu būt pārskatīti jebkādā momentā atkarībā no:
ārējās vīdes iespējamām izmaiņām, kurā funkcionē objekts;
paša objekta izmaiņam, tātad, viņa vajadzībam;
situācijas izmaiņas, tas ir jaunu labvēlīgu iespēju parādīšanas, vai otrādi, apstākļu pasliktināšanas, resursu samazināšanas;
kļūdu konstatēšanas prognožu un plānu lēmumos;
kļūdu konstatēšanas plānu lēmumu izpildīšanas procesā.
Tādā veidā, prognozēšanai un plānošanai jābūt konsekvēntam procesam, un, tātad neviena prognoze vai plāns nav galīgi, tie vienmēr paliek par objektu pārskatīšanai. Piemēram, stabīlām daudzus gadus strādajošām uzņēmumam ir prognoze uz noteiktu laiku par eksporta apjoma palielinājumu uz citu valsti. Uz prognozes pamatā uzņēmumā sastadīts pārdošanas apjomu plāns ārvalstu tirgū, kurš stājās spēkā un kādu laiku darbībā ir sekmīgs, bet valstī, uz kuru tiek importētas vietējā uzņemuma prēces, paradās firma, kura sak ražot importa aizvietošanas prēces. Vietējā uzņēmuma prēces ārvalstī tagad tiek pieprasītas mazākajos apjomos, no ka izriet, ka tai nepieciešams pārstrādāt plānu, vai labāk meklēt jaunus tirgus, prognozēt iespējāmos darbības rezultātus tur un sastadīt jaunu plānu.
Prognozēšanas pamatetapi ir:
prognozes mērķa noskaidrošana, pamatošana un definēšana;
radītāju un kritēriju noteikšana, kuri raksturo izvēlētus mērķus;
informācijas vākšana nepieciešama prognoza īstenošanai;
scenāriju izstrāde atbilstoši uzstādītiem mērķiem un to raksturojušiem radītājiem;
aprēķinu veikšana katram scenārijam, lai saņemt izvelētu radītāju kvantitatīvus datus;
saņemto rezultatu analīze, to apspriešana, korektēšana, un pieņemšana par pamatu plānošanas īstenošanai.
Tādā veidā, saņemtais plāns uz prognozes pamata ir iepriekšējs pārskats, nevis plānošanas procesa galīgs rezultāts. Tas ir sadarbojušo lēmumu sarežģīta kopuma protokols. Iespējami dažādi lēmumu sadales paņēmieni, kurus vajadzētu pieņemt. Plānošanas pamatelementi ir:
Rezultāti: mērķu un uzdevumu noteikšana.
Līdzekļi: politikas, programmas, proceduru un darbības paņēmienu izvēle, kuri kalpo mērķa sasniegšanai un uzdevumu izpildei. Ar polītiku šājā gadījumā saprot noteiktu darbības paņēmienu izvēles noteikumu.
Resursi: vajadzīgu resursu veidu un apjomu noteikšana, kā arī, kā to ražot vai iegādāties un kā tos sadalīt.
Ieviešana: lēmumu pieņemšanas proceduras un plāna izpildes organizācijas paņēmiena uzbūve.
Kontrole: pareģojumu metodikas izstrādāšana lai konstatēt plāna kļūdas un izjaukšanas, kā arī novēršana vai izlabošana nepartrauktības pamatā.
…
Ekonomikā un vadības zinātnē modelēšana ļoti nepieciešama, un to izmanto ekonomīsku objektu petīšanai, ar kuriem nevar eksperimentēt, objektu īpašības, izvietojuma vai sarežģītības deļ. Modelēšanu izmanto, kad ar parastiem paņēmieniem neizdodas iegūt apmierinošus rezultātus. Ar modelēšanas palīdzību varam noteikt kādas izmaiņas pētāma objekta notikušas, atkarībā no dažādu stimulu ietekmes uz to, un kādus mērķus varam sasniegt ar esošo objektu vai sistēmu nakotnē, citiem vārdiem sastadīt prognozi. Ekonomikā jebkuras darbības pamatā ir prognoze. Un jau uz prognozes pamata sastāda darbības vai pasākumu plānu. Tādā veidā varam secināt arī, ka makroekonomisko mainīgo prognozēšana ir pamats plāniem visiem ekonomiskas darbības subjektiem. Makroekonomiskie modeļi palīdz izanalizēt un prognozēt valstu ekonomikas, situācijas nozares sistēmās. Mikroekonomiski modeļi – piem., uzņēmuma darbības attīstību, ievērojot svarīgākus ārejas vides ietekmes parametrus, no kuriem uzņēmuma darbība ir atkarīga. Modeļi var atšķirties, atkarība no nozares (piem., uzņēmuma darbība lauksaimniecības nozarē, vai rūpniecības nozarē utt.), no objekta lieluma (uzņēmums, nozare, valsts), kādus rādītājus vajag noteikt prognozes rezultatā u.c. Bieži katram objektam jāistrādā savu modeļi. Šājā darbā tiek aprakstīti ekonomiski matemātiski modeļi, to izmantošana prognozēšanā un plānošanā, prognozēšana jēdziens un veidi, kā arī plānošanas jēdziens, specīfika un iedalījums.