Ir vairāki viedokļi par kreativitāti. R.Sternbergs,T.Lubarts (Sternberg &Lubart, 1999), R.Nikersons (Nickerson, 1999) u.c. raksturo kreativitāti kā spēju radīt darbu, kas ir innovatīvs un sociāli nozīmīgs, (noderīgs, apmierina vajadzību). R. Meijera (Mayer) viedoklis ir, ka kreatīvam darbības rezultātam jābūt jaunam un vērtīgam. R.Nikersons (Nickerson) precizē: ne visi uzskata, ka ir iespējams izvirzīt skaidrus kritērijus kreatīvu produktu noteikšanā. Novitāte tiek bieži minēta kā būtiskākā iezīme. N.Picka atzīmē, ka “ kreativitāte ir spēja ar imaginācijas (izdomas, iztēles) palīdzību aptvert lietas jaunā skatījumā, tā ir “oriģinalitāte”, prasme atrast ko jaunu, “izgudrot”, piemēroties jaunām neparastām situacijām (“fleksibilitāte”), arī spontāna uztveres spēja, ar vienu vārdu sakot, “ radīt kaut ko jaunu”. (N.Picka, 55,141). Kreatīvu darbu var izvērtēt grupas biedri, kolēģi vai eksperti. M.Kolinsa un T.Amabile (Collins & Amabile, 1999) uzskata, ka radītā produkta kreativitāti nosaka sociālais vērtējums.
R.Nikersons saistībā ar kreativitāti piemin vairākus raksturojošus lielumus, tajā skaitā spējas, intereses, attieksmes, motivāciju, vispārējo intelektu, zināšanas, prasmes, paradumus, uzskatus, vērtības un kognitīvos stilus – tie arī sekmē indivīda kreativitātes noteikšanu. Bet visi pētnieki lielā mērā atzīst, ka kreativitāte ir daudzu faktoru komplekss rezultāts, ietverot personības īpašības, kā arī sociālos, kultūras un vides faktorus. …
