Vadīšanas psiholoģija, konflikti un pārmaiņas

Atalgojumam jābūt lielākam komplekso organizācijas mērķu sasniegšanas gadījumā. Izvairīšanās no konflikta, kad darbinieks vienkārši cenšas izvairīties no konflikta risināšanas, aizbildinoties ar laika trūkumu, nepiemērotu vietu un laiku. Šādā veidā ļaujot konkurentam atdzist un pārdomāt savus argumentus. Piespiešana ir veids, kad viens no oponentiem nerēķinās ar otra interesēm un viedokli, aktīvi aizstāv savas pozīcijas, argumentē. Šis uzvedības stils var novest pie cieņas aizskaršanas un fiziskas izrēķināšanās. Kompromiss ir tad, kad abas puses upurē daļu savu interešu, savstarpēji piekāpjas, apzinoties, ka abas puses ne tikai zaudēs, bet arī iegūs, ja tiks panākts abus interesējošs lēmums. Sadarbība nozīmē saskaņas trūkuma atzīšanu un gatavību iepazīties ar visiem uzskatiem un viedokļiem, lai labāk saprastu konflikta iemeslus un rastu kopīgu izeju no situācijas .
Organizācijai nepieciešama harmoniska stratēģija, kas nevar būt apmierināta ar esošo stāvokli. Vadībai jāizrāda aktivitāte, jāplāno jauninājumi, laikus jāreaģē uz ārējās vides izmaiņām. Pārmaiņas saskaras ar dažādiem elementiem. Lai organizācija izdzīvotu, tai periodiski jāizvērtē savi mērķi atbilstoši izmaiņām ārējā vidē. Organizācijas struktūras izmaiņas attiecas uz izmaiņām pilnvaru un atbildības jomā, koordinētajos un integrētajos dienestos, sadalē pa nodaļām, vadības hierarhijā, decentralizācijas un centralizācijas pakāpē. Tehnoloģiskās izmaiņas izriet no pārkārtojumiem uzdevumu izpildes procesā, jaunu iekārtu un metožu ieviešanas, normatīvu un darba rakstura izmaiņām. Tas bieži sagrauj stereotipus. Pārkārtojumi galvenokārt ietekmē darbinieku iespēju jomu. Tas var ietvert tehnisko sagatavotību, motivēšanu, līdera lomu, darba kvalitātes novērtēšanu, kvalifikācijas celšanu, darba apstākļu uzlabošanu u.c. faktorus .
…