Politiskās un ekonomiskās reformas, Latvijai pārejot uz tirgus ekonomiku, skāra arī sociālo sfēru. Pašreizējā brīdī uzņēmēji sāk apzināties, ka efektīvu ražošanas procesu nevar panākt bez cilvēcisko resursu līdzdalības, un sekojoši nepieciešams radīt pilnvērtīgus darba un iniciatīvas stimulus saistībā ar augstu organizētību un disciplīnu.
Pašreiz tirgus ekonomika diktē pavisam citus noteikumus cilvēcisko resursu pārvaldes sfērā. Šodien menedžerim jāpanāk nevis padoto maksimālā aktivitāte (tā kā tas bija vēl pirms desmit gadiem), bet gan aktivitāte jāveicina līdz optimālam līmenim, t.i. nepieciešams, lai cilvēkam veidotos objektīva nepieciešamība kaut ko izdarīt, stimuls kaut kādai darbībai, kura netieši būtu vērsta uz organizācijas mērķu sasniegšanu.
Personāla motivācija atrodas gan problēmu, gan arī organizācijas panākumu krustpunktā. Zināmā mērā motivācija noved pie ražīgākas darbības un ne mazākā mērā kā tehnoloģiskā pārapbruņošanās. It īpaši tas ir svarīgi tūrisma nozarē, jo tūrisma aģentūrām galveno priekšrocību Latvijas konkurences tirgū rada nevis mūsdienu tehnoloģijas, bet cilvēciskie resursi, kas ir galvenais ražošanas faktors. Jo tieši tie ir iesaistīti tūrisma pakalpojumu pārdošanas un radīšanas procesā, kas savukārt nozīmē, ka ir tieši saistīti ar organizācijas pārdošanas un peļņas apjomu.
…
