-
Prakses dienasgrāmata
Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Zemkopības Ministrijas vispārējais raksturojums | 3 |
2. | Zemkopības Ministrijas Budžeta un finanšu departamenta Eiropas Savienības fondu finanšu vadības nodaļas darbības virziens | 5 |
3. | Zemkopības Ministrijas, kā organizācija, tās lielums, organizatoriskā struktūra centralizācijas pakāpe | 8 |
4. | Zemkopības Ministrijas misija, vīzija, mērķi (stratēģiskie, taktiskie, operatīvie) un organizācijas plānu sistēma | 10 |
5. | Iepazīšanās ar Zemkopības Ministrijas, kā organizācijas, stratēģiju un rīcības plānu | 10 |
5.1. | Latvija ES budžetā | 10 |
5.2. | ES budžeta izdevumu struktūra sadalījumā pa fondiem Latvijā (1 un 2 kategorija) | 11 |
2000-2006 ES budžeta izdevumu struktūru sadalījumā pa fondiem Latvijā | 11 | |
2007-2013 ES budžeta izdevumu struktūru sadalījumā pa fondiem Latvijā | 12 | |
2014-2020 ES budžeta izdevumu struktūru sadalījumā pa fondiem Latvijā | 12 | |
5.3. | Institucionālais ietvars jeb vadības un kontroles sistēma ES līdzekļu izlietojumam Latvijā | 13 |
Institucionālais ietvars 2004-2006.gadam | 14 | |
Institucionālais ietvars 2007-2014.gadam | 14 | |
Institucionālais ietvars 2014-2020.gadam | 15 | |
6. | Secinājumi | 15 |
6. Secinājumi:
Zemkopības darbības sfēra ir ļoti plaša un detalizēta. Rezultātā tā aptver plašu darbības lauku, un tai ir nepieciešamība pēc rūpīgas sava darba uzraudzības, lai plašaja darbu jūklī netiktu zaudēti resursi, ne arī mazāk svarīgāk- informācija.
Lai organizācijas darbība būtu pārskatāmaka tās struktūra ir vienlaikus gan horizontāla, gan vertikāla. Katra struktūrvienība (departaments) atbild par kādu noteiktu nozari, bet tajā esošās nodaļas uzņemas konkrētus pienākumus, par kuru izpildi tiek prasīta atbildība no attiecīgā darbinieka.
ZM ministrijas darbība kopš iestāšanās ES ir cieši savijusies ar ES. Rezultātā pat tās darbības planošana sasaucas ar ES plānošanas periodiem.
Tā kā budžets un tā plānošana ir kļuvusi mūsdienās pār būtiskāko katras organizācijas daļu, tad tikai apzinoties to cik lieli naudas līdzekļi( tai skaitā brīvies līdzekļi, kas rodas pēc pamata izdevumu nosegšanas) ir organizācijas rīcībā, ir iespējams plānot organizācijus attīstību. Eiropas savienība un Zemkopības Ministrija šajā zinā neatšķiras no citām organizācijām.
Pašlaik runas par ES budžetu un tā sadali ir kļūvušas īpaši aktuālas. Tas ir saistīts ar to, ka tuvojas iepriekšēja daudzgada budžeta beigas, tāpēc dalībvalstīm ir nepieciešamība vienoties par jaunu Es daudzgadu budžetu. Tā kā šis budžeta plāns ietekmēs dalībvalstu iemaksu un izmaksu daudzumu no ES budžeta turpmākos 7 gadus, tad diskusijas par to, kā labāk izplānot ES budžetu ir jo īpaši spraigas.
ES budžetu būtiski ietekmē dalībvalstu iemaksu apjoms. Jo lielākas būs iemaksas, jo lielāks būs ES budžets. ES budžets sākotnēji tiek plānots, kā daudzgadu budžets, un tikai pēc tam, katram gadam atsevišķi, balstoties uz daudzgadu plānu.
Latvija arī ES budžetā veic iemaksas. Tomēr pašlaik Latvija saņem krietni vairāk atpakaļ no ES budžeta, nekā tajā iemaksā. Mainoties ES daudzgadu budžeta plānam, mainās arī ES budžeta izdevumu struktūras sadalījums pa fondiem Latvijā, kā arī institucionālais ietvars. Latvijā vadošās iestādes ES līdzekļu pārvaldē ir Finanšu un Zemkopības ministrija.
Tā kā nākamais ES daudzgadu budžets vēl nav pieņemts, tad ir izsakāmi minējumi par to, kā izskatīsies nākamais ES budžeta izdevumu struktūras sadalījums pa fondiem Latvijā, kā arī vadības un kontroles sistēma ES līdzekļu izlietojumam Latvijā.
…
Zemkopības ministrija (ZM) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozarēs. Attiecībā uz 2004.-2006.gada finanšu plānošanas periodā uzsāktajiem projektiem Zemkopības ministrija pilda pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas funkcijas darbā ar Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Virzības daļu un Garantiju daļu, kā arī ar Eiropas zivsaimniecības vadības finanšu instrumentu līdz pilnīgai minēto finanšu līdzekļu apguvei. Zemkopības Ministrija (skat.1.tabulu): • izstrādā nozares reglamentējošo tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektus; • sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem; • ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus; • nodrošina nozaru politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja; • sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos attīstības plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu realizācijai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta; • savas kompetences ietvaros pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās; • valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai; • veic funkciju izpildes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs; • nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi, kā arī veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē; • normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā; • informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē.