-
Ministrijas pārraudzībā esošās iestādes un to pilnvaras izdot administratīvos aktus
Valsts aģentūra “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs”.
Valsts aģentūra “Latvijas nacionālais akreditācijas birojs” pilda nacionālās akreditācijas institūciju funkcijas un uzdevumus, nodrošinot vienotas, starptautiski atzītas akreditācijas sistēmas funkcionēšanu, kas nodrošina Latvijas atbilstības novērtēšanas institūciju darbības atzīšanu Eiropas savienības līmenī.
V/a "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" (turpmāk – LATAK) nodrošina vienotu atbilstības novērtēšanas sistēmu laboratorijām, sertifikācijas, inspekcijas institūcijām un vides verificētājiem, kuru rezultāti būtu starptautiski atzīti, atbilstoši Latvijas tautsaimniecības vajadzībām un dotu iespēju apliecināt Latvijas uzņēmēju ražoto produktu un sniegto pakalpojumu atbilstību Eiropas un starptautiskajiem standartiem. LATAK sniedz savus pakalpojumus arī citās valstīs atbilstoši valdības noslēgtajiem sadarbības līgumiem un vienošanās.
LATAK uztur un pilnveido biroja kvalitātes vadības sistēmu atbilstoši LVS EN ISO/IEC 17011:2004 standarta prasībām, ievērojot LVS EN ISO 9001 standarta principus, un EA ieteikumiem un lēmumiem un nodrošina, ka tā ir izprasta un ieviesta visā akreditācijas sistēmas darbībā. LATAK savā darbībā ievēro labas pārvaldības principus. EMAS verificētāju vērtēšana tiek veidota atbilstoši Eiropas Komisijas Regulai 1221/2009. Laboratoriju vērtēšana Labas laboratoriju prakses jomā tiek veikta atbilstoši MK noteikumiem, direktīvai 2004/9/EK un OECD principiem.
LATAK novērtē, akreditē un uzrauga testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju, sertificēšanas un inspicēšanas institūciju atbilstību LVS EN 45000 un LVS EN ISO 17000 sērijas standartos, medicīnas laboratoriju atbilstību LVS EN ISO 15189 standartā, SEG verificētāju atbilstību LVS EN ISO 14065 standartam un EK Regulas 600/2012 prasībām, Latvijas Republikas normatīvajos aktos, Eiropas Kopienas normatīvos aktos noteiktajām prasībām, saskaņā ar EA, IAF, ILAC, FALB un OECD vadlīnijām un lēmumiem reglamentētajā un nereglamentētajā sfērā.
…
Mūsdienās nekur pasaulē nepastāv pilnīgi brīva tirgus saimniecība, kurā visu nosaka pieprasījuma un piedāvājuma jeb tirgus spēki. Visās attīstītajās pasaules valstīs ekonomiskos procesus kontrolē un ietekmē valsts ,izveidojot noteiktu tiesiskās kārtības un likumdošanas sistēmu, kā arī nosakot uzņēmējdarbības pamatnoteikumus un normas. Lai gan tirgus spēki kalpo kā normāli funkcionējošas ekonomikas neizbēgams elements, kas stimulē efektīvu resursu izmantošanu, uzņēmējdarbības un tautsaimniecības attīstību , tomēr tiem ir savi trūkumi. Tirgus mehānismi veidojas kā ļoti nestabilas sistēmas, tādējādi tie nespēj novērst dažādas makroekonomiskās problēmas (inflāciju, bezdarbu), kā arī nodrošināt ienākumu sociāli taisnīgu sadali un resursu vienmērīgu un saudzīgu izmantošanu un tas neizbēgami rada valsts iejaukšanās nepieciešamību.
