-
Uzņēmuma stratēģija un politika. Stratēģiskās vadīšanas process, stratēģiskā domāšana un lēmuma pieņemšana
Izplatītākās kļūdas stratēģisko lēmumu pieņemšanā. Stratēģiskās plānošanas sistēmas ir veiksmīgas tikai tad, ja stratēģisko lēmumu pieņēmēji pilnīgi izmanto visu viņiem pieejamo informāciju. Ir pierādīts, ka daudzi vadītāji ir vāji lēmumu pieņēmēji. Iemesls tam ir 2 savstarpēji saistītas psiholoģiskas parādības: izziņas subjektivitāte un bara domāšana.
Ar stratēģisko vadīšanu cieši saistīta lēmumu pieņemšana. Tā ir ikviena vadītāja svarīgākais un vienlaikus arī grūtākais, riskantākais pienākums. Slikts lēmums var atstāt postošu, neatgriezenisku ietekmi uz darījumiem, cilvēka karjeru. Slikti lēmumi visbiežāk saistīti ar veidu, kādā tie pieņemti – darbinieki nav rūpīgi iedziļinājušies alternatīvo variantu izpētē un ievākuši pilnīgu informāciju, un ieguvumi nav salīdzināti ar izmaksām. Bieži vien slikti lēmumi atkarīgi no psiholoģiskajiem slazdiem, kuros iekļūstam lēmumu pieņemšas procesā. Šie slazdi ir – nepamatoti lielas nozīmes piešķiršana pirmajai iegūtajai informācijai; pašreizējās situācijas saglabāšana, pat, ja jaušami labāki izvēles varianti; doma par veiktajiem ieguldījumiem; kļūdaini formulējumi; pārmērīga pašpārliecinātība; pārlieku liela piesardzība; pārāk lielas nozīmes piešķiršana nesen notikušiem, traģiskiem atgadījumiem. Katram vadītājam jāņem vērā iespējamie slazdi lēmumu pieņemšanas procesā, un ir nepieciešams būt objektīvam katrā situācijā.
…
Stratēģija ir loģisku, integrējošu un sabalansētu lēmumu sistēma. Definējot stratēģiju kā uzņēmuma lēmumu sistēmu, var uzskatīt, ka tā izriet no uzņēmuma darbības veida. To var noteikt, analizējot lēmuma pieņemšanu organizācijā un laika gaitā sasniegtos rezultātus. Stratēģija ietver visas uzņēmuma būtiskās darbības, norādot uzņēmuma darbības virzienu un eksistences mērķi, stimulējot nepieciešamās pārmaiņas, kuras nosaka darbības vide. Tā nosaka, kā organizācijas rada konkurētspējīgu priekšrocību un nodrošina tās ilgtspēju. Praksē stratēģijas var būt pamatā dažādiem procesiem, tās var izmantot gandrīz visur, kur cilvēkiem ir iespējas un resursi. Lielākā daļa organizāciju stratēģiju ir plānoto un neplānoto stratēģiju kombinācija. Vadītājiem jāvar ieraudzīt neplānoto stratēģiju rašanās procesus un iejaukties, kad nepieciešams, apturot neveiksmīgas neplānotas stratēģijas un atbalstot sekmīgās. Lai pieņemtu lēmumus, tiem jāspēj pareizi izvērtēt neplānotās stratēģijas – jāprot stratēģiski domāt.