Personāla motivēšanas politika

Motīvs tulkojumā no franču valodas nozīmē- apstākļi, kas pamudina uz darbību. Motīvs ir sevi un citus darboties pamudinošs process mērķu sasniegšanai. Cilvēku konkrētai rīcībai motivē apziņa, apzināta ieinteresētība veikt darbību. Cilvēka uzvedību, rīcību un darbību vienlaikus determinē vairāki motīvi, kas var būt vērsti vienā virzienā vai pretdarbībā. Pozitīva motivācija ir tad, kad cilvēks izjūt savas darbības mērķtiecību, nozīmību, prognozē pašapliecināšanās darījumu. Ja cilvēks dara kaut ko sociāli un individuāli nozīmīgu, motivācija palielinās; viņš sevi identificē ar šo uzdevumu, it kā ar visu savu būtību iekļaujas šajā darbībā.
Motivācija ir konkrēta, saistīta ar noteiktām vajadzībām, interesēm, apstākļiem, darbības mērķiem.
Motivēšana sākas ar darbinieka vajadzību noteikšanu un to apmierināšanas nepieciešamību. Rodoties dažādām vajadzībām, cilvēks meklē iespējas tās apmierināt (piemēram, turpināt darboties savā organizācijā vai meklēt darbu citur, strādāt citā organizācijā utt.). Tātad jāizvēlas attiecīga rīcība, lai sasniegtu savu mērķi (piemēram, darboties intensīvi vai lēni, nepārstrādājoties). Pēc tam jānovērtē sava rīcība no vajadzību apmierināšanas viedokļa (piemēram, ja darba ražīguma paaugstināšanas rezultātā pieaug arī atalgojums, tad vērtējums būs pozitīvs, pretējā gadījumā- negatīvs). Tāds vērtējums motivē nākotnē rīkoties tāpat vai mainīt rīcību.
Jēdzieni «motīvs» un «stimuls» sākotnēji šķiet ar vienādu nozīmi. Tomēr jēdziens «motīvs» ir daudz plašāks un ietilpīgāks. Motīvi aptver visu cilvēka iekšējo un ārējo vajadzību kopumu, kas pamudina strādāt. Jēdziens «stimuls» savukārt vairāk attiecas uz līdzekļiem, ar kuriem pamudināt cilvēku. Šis jēdziens vairāk attiecas uz organizāciju vadītājiem. Pareizi stimulējot darbiniekus, labumu gūst gan darbinieki, gan arī paši vadītāji (palielinās darba ražīgums, produktivitāte). Tādēļ ir svarīgi zināt, kādēļ cilvēks strādā?

…