-
Ārējās tirdzniecības struktūra un dinamika Latvijā – eksporta analīze 2000.–2006.
Ārējā tirdzniecība
Lai ekonomiskā situācija valstī būtu stabila, valsts iejaucas ekonomiskajās norisēs ar dažādiem paņēmieniem. Valsts ekonomisko situāciju ietekmē ārējās tirdzniecība politika, kuru, tāpat kā visu tirgu, palīdz stabilizēt valsts veiktie ārējie politiskie pasākumi. Atkarībā no valsts iejaukšanās intensitātes ārējā tirdzniecībā, izdala brīvās tirdzniecības politiku un protekcionisma politiku.
Brīvā ārējā tirdzniecība – politika, kurā nav nekādu ne politisku, ne ekonomisku barjeru ne preču ievešanai no jebkuras valsts, ne preču izvešanai uz jebkuru valsti. Taču jāatceras, ka tas nenozīmē, ka nav jāievēro preču sanitārie noteikumi, kvalitāte, standartu ievērošana, kā arī dabas aizsardzības prasības. Valstis, kuras piekopj šo politiku, dēvē par ekonomiski atvērtām. Atvērta ekonomika ir vērojama visām ES dalībvalstīm.
Protekcionisms – šīs politikas mērķis ir aizsargāt iekšējo tirgu, ierobežojot importu, kā arī veicināt eksportu, izmantojot speciālus pasākumus. Protekcionisms ir valsts ārējās tirdzniecības politika, kas aizsargā iekšējo tirgu, tanī pat laikā, neaizliedzot starptautisko tirdzniecību. Šī politika ir pilnīgs pretstats brīvajai tirdzniecībai. Protekcionisma politikas instrumenti – eksportmuitu atcelšana, subsīdijas, nodokļu atvieglojumi, lēti kredīti.1
Veicot protekcionisma politiku, tiek pielietotas vai nu tarifu regulēšanas metodes, vai arī ārpustarifu regulēšanas metodes.
Tarifu regulēšanas metode ir tāda metode, kurā notiek muitas nodokļu regulēšana. Muitas nodoklis ir preces uzcenojums, kas tiek ietverts preces cenā un to samaksā preces patērētājs. Kā jau jebkuram nodoklim, arī muitas nodoklim ir sekojošas funkcijas –
Fiskālā – muitas nodokļi ir fiskālās nodevas, kas palielina valsts budžeta ieņēmumus.
Protekcionistiskā – gan iekšējais tirgus, gan vietējie ražotāji tiek aizsargāti no ārzemju konkurences. Muitas nodoklis parasti tiek diferencēts dažādām preču grupām – to preču grupām, kas valstij ir nepieciešami, nodoklis ir minimāls, savukārt kaitīgām precēm un precēm, kuras nav tik nepieciešamas (alkohols, vieglās automašīnas, tabakas izstrādājumi) – muitas nodoklis var būt pat ļoti augsts.
…
Ļoti nozīmīgi ir veikt regulāru eksporta analīzi, kā arī veidot atbilstošu ārējās tirdzniecības politiku, jo visi šie faktori ir iekšzemes kopprodukta sastāvdaļas, savukārt no iekšzemes kopprodukta ir atkarīgi arī valsts ieņēmumi. Neapšaubāmi, ārējā tirdzniecība ietekmē eksporta apjomu, kas nosaka iedzīvotāju labklājības līmeni. Tātad var secināt, ka ārējā tirdzniecība atstāj ietekmi uz visām valsts sfērām un ir nozīmīga ne tikai valstij, bet būtībā arī valsts iedzīvotājiem. Īpaša uzmanībā ārējā tirdzniecībā ir jāpievērš eksporta apjomam, jo tas ir valstī saražotās produkcijas daudzums, kas tiek sūtīts uz ārvalstīm. Valsts un arī iedzīvotāji ir ieinteresēti, lai eksporta apjoms pārsniegtu importa apjomu. Referāta mērķis ir izprast ārējās tirdzniecības un eksporta būtību, kā arī izanalizēt eksporta situāciju Latvijā 2000. – 2006. gadā, kas ļautu gūt priekšstatu par konkrēto situāciju, kā arī par tālāko rīcības plānu virzienu, jo tikai mācoties no savām kļūdām ir iespējams sasniegt labākus rādītājus.
