Tranzīts, tranzīta infrastruktūra, iespējas un tranzīta politika Latvijā

SECINĀJUMI
Latvija atrodas ļoti izdevīgā ģeogrāfiskā situācijā. Gan starp dienvidiem un ziemeļiem, gan starp austrumiem un rietumiem. Galvenokārt starp austrumiem un rietumiem. Tādējādi Latvija kalpo par logu un tranzīta koridoru tirdzniecībai starp ES un Krievijas, Āzijas, NVS tirgiem.
Ir jāpilnveido dzelzceļa infrastruktūra, jāatjaunina sastāvs un valstij jānovirza lielāks līdzekļu apjoms dzelzceļa attīstībai un uzturēšanai. Latvijai ir vienota dzelzceļa sistēma ar Krieviju un NVS valstīm, respektīvi vienāds sliežu platums, kas izslēdz aizkaves uz dzelzceļa dēļ infrastruktūras un tehnikas neatbilstības.
Latvijā kā galvenie tranzīta stūrakmeņi ir trīs Latvijas lielākās ostas: Liepāja, Ventspils un Rīga. Šīs ostas kalpo kā logi Krievijas un NVS tirgiem uz Eiropu. Ir ieguldīti lieli līdzekļi šo ostu attīstībā, piemēram, no 2009. gada visas ostas var apkalpot „Panamax” tipa kuģus, kuri ir lielākie šāda veida kuģi, kuri var ienākt Baltijas jūrā. Tas ir milzīgs ieguvums. Ja iepriekš lielāki kuģi, kuri tika apkalpoti, sasniedza 35 tūkst. tonnu ietilpību, tad šāda tipa kuģi var sasniegt 82 tūkst. tonnu ietilpību.
Palielināt kravu apjomu liedz diskriminējošie dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifi. Lai veicinātu savu ostu attīstību, Maskava vienus tarifus piemēro savām kravām, kas tiek vestas uz Krievijas ostām Baltijas jūras austrumu krastā, bet citus – kravām, kas tālāk tiek vestas pa Latvijas dzelzceļu. Krievijā šie tarifi ir divas reizes zemāki nekā Latvijai un citām valstīm piemērotie. Tas nepašaubāmi ietekmē konkurenci.
Politiskās attiecības starp Latviju un mūsu galvenajiem tranzīta sadarbības partneriem ir samērā ļoti labas. Ar Krieviju Latvijai vienmēr ir bijušas „īpašas” attiecības, tomēr tranzīta pārvadājumu jomā gan Krievija, gan Latvija apzinās, ka viens bez otra šajā gadījumā izdzīvot nevarēs.
…