-
Firmu un valdību attiecības
Partnerības iepirkuma līgums ir publisko būvdarbu līgums (ja tas paredz arī uzceltās būves apsaimniekošanu) vai publisko pakalpojumu līgums (ja tas paredz arī būvdarbus, kas ir nebūtiska šā līguma priekšmeta sastāvdaļa), kas noslēgts starp publisko partneri uz laiku, kas ir ilgāks par pieciem gadiem
Saskaņā ar PPP likumu institucionālā partnerība ir PPP veids, kurā sadarbība starp publisko sektoru un privāto sektoru notiek, PPP likumā noteiktajā kārtībā kopīgi izveidojot kopsabiedrību, ar kuru kā ar privāto partneri publiskais partneris slēdz partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu. Tātad institucionālās partnerības galvenā atšķirība no līgumiskās partnerības ir tāda, ka institucionālajā partnerībā publiskais partneris ar privāto partneri izveido kopīgu sabiedrību un PPP līgumu publiskais partneris slēdz ar šo jaunizveidoto kopsabiedrību, savukārt līgumiskās partnerības ietvaros publiskais partneris noslēdz PPP līgumu ar privāto partneri. Proti, institucionālajā partnerībā liela loma PPP projekta īstenošanā, ar to saistīto lēmumu pieņemšanā un kontrolē ir publiskajam partnerim.
…
TNK ietekme uz valsts attīstību. Transnacionālo kompāniju ietekme uzņemošajās valstīs ir sekojoša. Pirmkārt, tiek ietekmēta valsts maksājumu bilance, jo iesaistītais uzņēmums vai filiāle, sākot savu darbību, rada peļņu, veidojas naudas pārvedumi, kā arī dividendes, kuras aizplūdīs no valsts. Otrkārt, tiks ietekmēts nodarbinātības un nacionālo ienākumu līmenis. Treškārt, tiks ietekmēti dažādi ārējie faktori, piemēram, tiks paaugstināta citu uzņēmumu produktivitāte uzņemošajā valstī, jo TNK varēs apmācīt darbiniekus, kas pēc tam atstās vietējos uzņēmumus. Tāpat TNK var arī sniegt vērtīgu tehnisko palīdzību vietējiem piegādātājiem, lai apmierinātu vajadzības pēc vietējās izcelsmes izejvielām. TNK neapšaubāmi ietekmē valstu tehnoloģisko attīstību un ievieš dažādus jauninājumus tieši tehnoloģiju jomā globālā mērogā. TNK veicina moderno tehnoloģiju lietošanu, jaunu vadības iemaņu apgūšanu, uzņēmumu darbinieku apmācības, dažādas produkcijas kvalitātes celšanas sistēmas un tml. Ceturtkārt, ietekmēta valsts ekonomikas pārvaldība, jo TNK un uzņemošās valsts mērķi var atšķirties, kas rezultātā apgrūtinās uzņēmuma vadību un valsts valdības pārvaldības funkcijas. Valdības var būt ieinteresēta veidot resursu bāzi, lai veicinātu eksportu un ekonomisko izaugsmi, bet TNK neveic nekādus pētniecības un attīstības plānus, jo vēlas saglabāt intelektuāla īpašuma tiesības. Savukārt mītnes valsts var vēlēties, lai tiktu palielināti nodokļu ieņēmumi, bet TNK var izvairīties no vietējo nodokļu maksāšanas un apiet maiņas kontroli. Tāpat var pastāvēt dažādi sarežģīti juridiskie jautājumi, kas attiecas uz TNK un uzņemošo valsti. Strīdos ar uzņēmēju valsti, TNK var lūgt savas mītnes valsts atbalstu, kas noved pie nesaskaņām starp abām valstīm, kas var atstāt sekas, it īpaši, tirdzniecības jautājumos. TNK bieži tiek uzskatīta kā valsts suverenitātes apdraudējumus, piesaistot svešas kultūras un sociālās vērtības.
