-
Jauns specialists ir labākā izvēle uzņēmumam
• Jauno darbinieku pakalpojumi ir salīdzinoši lēti. Atšķirībā no pieredzējušiem kandidātiem jaunpienācēji nepievērš lielu uzmanību cipariem.
Pieņemot darbā jaunus profesionāļus, uzņēmumi samazina izmaksas. Lai gan jaunpienācēji ir jāapmāca, šīs izmaksas tiek atmaksātas no viņu vēlmes strādāt, dzirksteles acīs un paaugstinātas darba produktivitātes, bet Darbiniekam ar lielu darba pieredzi ir lielas ambīcijas par algu, kas bieži mēdz būt šķērslis šāda darbinieka pieņemšanai darbā jo kad personāldaļas vadītājs jautāja: “Kādu algu jūs gaidāt?”, dažkārt var dzirdēt neadekvātas summas, kas apstiprina kandidāta pārvērtēto pašcieņu un lepnumu.
Nobeigums:
Jauni darbinieki ir neaizstājams uzņēmuma resurss īpaši darbaspēka trūkuma apstākļos.
Pat ja nāksies veltīt vairāk laika jaunu specialistu apmācībai, darba devējs saņems lojālu un savā darbā iesaistītu speciālistu.
Uzņēmējiem ir jābūt gataviem noturēt šos kadrus, jo jaunā paaudze darbā vairāk novērtē nevis komfortu un stabilitāti, bet gan pašrealizācijas iespēju un rīcības brīvību.
Viņi ir pieraduši domāt ārpus rāmjiem un skatīties uz lietām no dažādiem leņķiem, kas ir ļoti svarīgi darba devējam, kurš vēlas attīstīt un mainīt ierasto pieeju darbam. Jauni speciālisti ir vajadzīgi uzņēmumiem, kuri vēlas ne tikai izdzīvot tirgū, bet arī augt, izveidojot savus unikālos uzņēmējdarbības veidus.
…
Katrs jebkura lieluma un virziena uzņēmumu vadītājs noteiktā laika posmā saskaras ar personāla meklēšanas procesa sarežģītību. Mūsdienu darbadevējs ir pietiekami prasīgs un izvēlas pretendentus uz vakantajām vietām pēc stingriem kritērijiem attiecībā uz zināšanām, prasmēm un praktisko pieredzi. Darba devējs vēlas sadarboties ne tikai ar diplomētu speciālistu, bet ar kvalificētu darbinieku kurš pilnībā nodosies darbam un visādi veicinās uzņēmuma labklājību un uzplaukumu. Tajā pašā laikā kandidātiem vajadzētu būt ne tikai profesionālām zināšanām, bet arī motivētiem veikt ļoti produktīvu darbu. Parasti intervijas laikā darba devējs apspriež ar kandidātu viņa pieredzi, prasmi un sasniegumus, nevis iespējamo potenciālu. Tomēr šeit arī rodas sarežģītība: iepriekšējās vietās darbinieks var no gada gadā būt vienādiem pienākumiem un neattīstīties profesionāli, strādāt bez intereses, vienlaikus gūstot pietiekamus panākumus, lai turpinātu pildīt savus pienākumus. Šajā gadījumā gadu pieredzi var pielīdzināt jauna speciālista apmācības gadam. Turklāt mūsdienu tehnoloģiskajā, digitālajā pasaulē pieredzi jaunajās nozarēs sāk vērtēt mazāk nekā radošo domāšanu, pielāgošanās spējas un komunikācijas prasmes. Tātad, uz ko var paļauties, un kam pievērst savu uzmanību: jaunībai un potenciālam vai pieredzei?



