-
Ergonomikas loma personāla darba dzīves un dzīves kvalitātes veicināšanā
Ergonomika ir būtisks un neatņemams elements šodienas darba tirgū. Tās mērķis ir veselības veicināšana, darba ražīguma kāpināšana un labklājības nodrošināšana ikvienam strādājošam. Tāpēc arvien noteicošāka loma ir ergonomiskiem risinājumiem darbvietās, lai uzlabotu iekārtu dizainu, veicinātu uzdevumu izpildi, pilnveidotu darba organizāciju, uzlabotu organizācijas kvalitāti kopumā. Šī mērķa sasniegšanai tiek izdalīti trīs ergonomikas veidi, kuri katrs par sevi liecina par kādu noteiktu darbinieka vajadzību pētīšanu, lai saglabātu darbinieka darbaspējas un celtu uzņēmuma ražīgumu. Tie ir:
• Slodzes jeb fiziskā ergonomika ir saistīta ar cilvēka anatomiju, antropometriju, fizioloģiju un biomehānismiem. Slodzes ergonomika attiecas uz darba pozu, materiālu apstrādi, atkārtotām kustībām, darbavietas iekārtošanu, drošību, veselību, kā arī balsta un kustību sistēmu, kuru ietekmē darbs.
• Kognitīvā ergonomika ir saistīta ar psihiskajiem procesiem, piemēram, uztveri, atmiņu, domāšanu un mehānisko reaģēšanu (refleksiem). Šie psihiskie procesi ietekmē mijiedarbību starp cilvēkiem un citu sistēmu elementiem. Kognitīvā ergonomika ietver garīgo slodzi, lēmumu pieņemšanu, kvalificētu veiktspēju, cilvēka un datora mijiedarbību, cilvēku uzticamību, darba stresu un apmācību. Tātad visu, kas var attiekties uz cilvēku dizainu sistēmu.
…
Ergonomika ir zinātne par cilvēka attiecībām ar darbu. Ergonomikas uzdevums ir darba procesa un darba vides piemērošana cilvēka psihiskajām un fiziskajām iespējām, lai nodrošinātu efektīvu darbu, kas neizraisa draudus cilvēka veselībai un kuru var viegli izpildīt. Ergonomikas pirmsākumi meklējami jau antīkajā laikmetā, tomēr tā strauja attīstība notika tikai II. Pasaules kara laikā. Tajā pirmo reizi tika uzsākta cilvēka un tehnoloģiju savstarpējo attiecību koordinēšana: inženiertehniskais personāls, darba zinātnieki, ārsti, antropologi, psihologi un fiziologi kopīgi mēģināja rast risinājumu, strādājot ar militāro aprīkojumu. Ergonomika tiek saukta arī par komforta zinātni, jo nodrošina darba procesa un darba vides piemērošanu cilvēka ērtībām. Līdz ar to ergonomika palīdz uzlabot labklājību darbā un sadzīvē, kā arī uzlabo darba efektivitāti. Tā kā ergonomika ir zinātne par cilvēka attiecībām ar darbu, tad tās galvenais mērķis ir pielāgot darbu cilvēkam, nevis cilvēku darbam. Ergonomikas zinātniskā attīstība pamatojas uz cilvēka anatomijas, fizioloģijas, psiholoģijas, vadībzinību un citu nozaru pētījumiem. Mūsdienās ergonomika pēta darba slodzi, darba organizāciju un darba izpildītāja kognitīvos faktorus. Tāpēc ar ergonomikas palīdzību var uzlabot darba procesu, tehnoloģijas, veicināt drošus un veselīgus, komfortablus darba apstākļus. Tas nozīmē to, ka ar ergonomikas palīdzību var risināt šādus sociālus jautājumus (skat.1.attēlu) darbā un sadzīvē.
