Personāla vadības psiholoģiskie aspekti

Kas mudina cilvēku kritizēt pārējos? Viņš vēlas atriebību, viņam skauž, viņš ir neapmierināts ar sevi, viņš pats neko neprot, tāpēc meklē kādu vainīgo, viņš ir sakaitināts, viņš ir pesimists, viņš ir agresīvs, viņš grib aizvainot, viņš vēlas kaut kā būt noderīgs, viņš cieš no mazvērtības kompleksa, viņš grib novērst uzmanību no savām problēmām, viņš ir ļauns, viņš nodot tālāk saņemto kritiku, viņš domā, ka visu prot labāk nekā pārējie, viņš vēlas novērst uzmanību no saviem trūkumiem, viņš ir savtīgs, viņš netiek galā ar savu dzīvi. Arī tā dēvētie moberi slimo ar kritizēšanas māniju. Pastāv viedoklis, ka tie cilvēki, kuri paši bērnībā vai sava darba ceļa sākumposma ir sastapušies ar vardarbību, vēlāk atspēlējas uz kolēģiem. Tā ir kā kompensācija, pāri darījumiem, tā ir atspēlēšanās kādam. Ir sastopami hroniskie vajātāji, kuri visur - gan darbā, gan privātajā dzīvē - cenšas dominēt un savu amatu izmanto, lai apliecinātos, jo pašos mīt iekšēja neapmierinātība ar sevi. Vēl ir vajātāji, kuri uzliesmo tikai konkurences apstākļos - ja darbā mana konkurenci, viņš izmanto visus līdzekļus, lai otru psiholoģiski pazemotu un aizskartu, lai saglabātu savu statusu, pierādītu savu varēšanu un spēku. Šis cilvēks ārpus darba pat var būt ļoti draudzīgs, bet konkurence viņam izraisa vēlmi karot. Tad ir vajātāji, kuri par tādiem kļūst nejaušības pēc. Viņi nav pārāk taktiski un labi audzināti. Saka, ko domā, un lepojas ar savu tiešumu, līdz ar to neaizdomājas, ko ar savām frāzēm nodara otram. Un vēl ir vajātāji pēc būtības - tās ir ļoti impulsīvas personības, kuras slikti kontrolē savu uzvedību.
Mobinga sekas:
Psiholoģiskais terors nopietni grauj upura psihisko un fizisko veselību. Viņš nepārtraukti ir stresā, kā rezultātā rodas slimības. Mobinga sekas: augsts asinsspiediens, sirdsklauves, kuņģa un zarnu trakta saslimšanas, čūlas, muskuļu sasprindzinājumi, stresa izraisītas hroniskas un psihiskas saslimšanas, nespēja uzticēties, gurdenums, dzīvesprieka zudums, depresija, neapmierinātība, skumjas, nervozitāte, nespēja strādāt virsstundas, baiļu lēkmes, kļūdas darbā, koncentrēšanās spēju mazināšanās. Zūdot koncentrēšanās spējai, upuriem pastāv risks ciest nelaimes gadījumos, zūd motivācija strādāt, cilvēks noslēdzas sevī, zaudē draugus un var pat beigt dzīvi pašnāvībā. Kā atzīmējis mobinga pētnieks H. Leimans, 15 % pašnāvību iemesls ir mobings. Pēc vācu pētnieces B. Meškustates datiem: mobinga dēļ 2/3 terorizēto darbinieku samazinās darba motivācija, vairāk nekā 50% parādās domāšanas blokāde, apmēram pusei - darba kavējumi slimību dēļ. 1/3 darbinieku maina darbu sava uzņēmuma ietvaros, 20% - aiziet no darba, 5% tiek pazemināti amatā, 15% tiek atlaisti no darba.
…