2. Saskaņā ar šobrīd vēl spēkā esošo Civilās aizsardzības likumu (spēkā no 1992.12.15), kas nosaka Latvijas Republikas civilās aizsardzības sistēmas tiesiskos un organizatoriskos pamatus, galvenos uzdevumus un darbības principus, tiek nosaukti tādi katastrofu veidi kā:
1) dabas katastrofas (vētras, viesuļi, lietusgāzes, plūdi, krusa, stiprs sals, sniega vētras, apledojums, sniega un ledus sanesumi, liels karstums, sausums, ugunsgrēki u.c.);
2) tehnogēnas katastrofas, arī ar indīgu ķīmisku, bioloģiski aktīvu un radioaktīvu vielu noplūdi, elektromagnētisko un radioaktīvo izstarojumu (ražošanas avārijas, sprādzieni, ugunsgrēki rūpniecības, lauksaimniecības un militārajos objektos, naftas un gāzes maģistrālo vadu sistēmās; visu veidu transporta avārijas; ugunsgrēki un sprādzieni sadzīves sektorā; komunālo un enerģētikas tīklu avārijas; hidroelektrostaciju dambju bojājumi vai pārrāvumi; lidmašīnu, raķešu, kosmisko objektu nokrišana u.c.);
3) tiek pieminētas arī sociālas katastrofas ar iedzīvotāju masveida upuriem (cietušajiem), zaudējumiem tautsaimniecībai, kaitējumu videi, saimnieciskās darbības piespiedu apstāšanos un kur nepieciešami avārijas un glābšanas darbi, tomēr pietiekoši izsmeļošs jēdziena skaidrojums, manuprāt, netiek sniegts.
Civilās aizsardzības likuma (spēkā no 1992.12.15) 1. un 20.pants
…
