-
E.Kaneti "Masa un vara"
I. Kants bija kuršu (latviešu) izcelsmes vācu filozofs no Prūsijas. Viņu uzskata par vienu no Eiropas ievērojamākajiem domātājiem un pēdējo lielo Apgaismības filozofu. I. Kanta darbi būtiski ietekmēja romantisma un ideālisma filozofijas skolas XIX gadsimtā, un tajā sakņojas arī Hēgeļa filozofiskie uzskati. I. Kanta filozofijas, sauktas arī par kritisko filozofiju, stūrakmens ir viņa darbs “Tīrā prāta kritika”, kurā viņš pētīja cilvēka zināšanu pamatus un izveidoja individuālu epistemoloģiju (epistemoloģija — izziņas teorija, filozofijas daļa, kas pēta izziņas un zināšanu dabu, izcelsmi un robežas).
Piekrītu, ka arī mūsdienās I. Kants turpina ietekmēt mūsdienu politiku un arī pārējo sabiedrību. Viņa idejas, praktiskā filozofija, viņa ētikas teorijas, piemēram, kategoriskais imperatīvs un viņa tīrā prāta kritika, atstāja ilgstošu ietekmi uz Rietumu domāšanu, kas sniedzas daudz tālāk par Vāciju. Arī mūsdienās sev apkārt varam novērot, kā lielākā daļa sabiedrības, tajā skaitā arī mēs paši baidāmies kļūt apgaismoti, nometot nenobrieduma važas. Mums visiem ir vieglāk dzīvot masā, kuru kāds vada. Reti kurš no mums, spēj būt tik spēcīgs un mērķtiecīgs, lai nonāktu tur, kur personas vada masas, pie vadības grožiem. Te nedomāju par politiku, kas valda valstī, bet gan par pasaules politiku. Nenobriedums ir nespēja izmantot savu intelektu bez citu cilvēku vadības. Tieši neneobriedumu mēs varam novērot lielākajā daļā mūsu sabiedrības, uzskatu, ka tas nekad nemainīsies. Piekrītu, ka arī mūsdienās apgaismība ir tā, ka cilvēks atstāj savu paša izraisīto nenobriedumu. Es savu nenobriedumu vēl neesmu atstājis.
…
Elias Kaneti pie sava revolucionārā darba “Masa un vara” strādāja trīsdesmit gadus. Savā ziņā grāmata “Masa un vara” turpināja franču sociologa, ārsta Gustava Le Bon darbu. E. Kaneti savā meistardarbā “Masa un vara”, masu jeb pūli, kurā balstās vara, definē, balstoties uz izvairīšanos no bailēm saskarties. Cilvēki parasti baidās no svešinieka pieskāriena, un visas distances, ko cilvēki ap sevi nosprauž, rodas no šīm bailēm, bet masa ir vienīgā situācija, kurā šīs bailes apvēršas savā pretstatā. Grāmatā autors meklē atbildes uz vispārcilvēciskiem jautājumiem. E. Kaneti sagaida un uzstāj, ka transformācija tiks izmantota kā vēsturisko un politisko procesu izziņas veids. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka, pēc viņa teiktā, caur transformācijas masku var iegūt tikai daļu zināšanu. Atlikušo, vienlīdz svarīgo zināšanu daļu iegūst «ārpus» neatkarīgi no abām pusēm, veicot atmaskošanas salīdzinošo novērojumu. E. Kaneti nacionālismus un reliģijas uzskata par pūļa psiholoģijas problēmu.
