Personāla izvēle.
Jau izseni tiek veidotas dažādas teorijas par personālam un organizācijai izvirzāmajām prasībām. Visvairāk pazīstamas ir ražošanas organizācijas teorijas, kuras pamatlicēji ir F. Teilors un H. Fajola, tās pieder klasiskajām organizācijas teorijām. Neklasiskās teorijas pamatojas uz cilvēka pieaugošo lomu ražošanas procesā un arī sabiedrībā. Šīs teorijas raksturo šādas iezīmes:
- motīvi;
- neformāla organizācija;
- komunikācija;
- ieinteresēta piedalīšanās.
Mūsdienu organizācijas teorijās, kas izriet no sistēmu teorijas, to pamatos ir 4 funkcionālie principi:
- mērķa sasniegšanas funkcija;
- sistēmas pielāgošana apkārtējai videi;
- visu sistēmas daļu integrācija;
- iekšējās spriedzes regulēšana sistēmā.
Galvenā atziņa, ko iegūst dažādu personāla vadīšanas problēmu pētījumos, ir nepieciešamība pievērst paaugstinātu uzmanību personālam un tā kopdarbības vadīšanas metodēm augsti automatizētu tehnoloģiju apstākļos. Stratēģiskais virziens ir maksimāla tehnisko iespēju izmantošana, darba humanizācija un darbinieku iniciatīvas atbalstīšana ar visiem iespējamiem līdzekļiem.
…
