Zinātniskā vadīšana ir teorija par organizācijas darbībām un darbinieku attiecībām.
Ievērojamākie zinātniskās vadīšanas teorijas pārstāvji ir:
Frederiks Teilors (1856 – 1915);
Frenks Gilberts (1868 – 1924);
Liliāna Gilberte (1878 – 1971);
Haringtons Emersons (1853 – 1931);
Henrijs Gants (1861 – 1919).
1.1.1. Frederiks Teilors
Frederiks Teilors ir viens no pirmajiem menedžmenta teorijas klasiķiem. Viņš tiek uzskatīts par darba zinātniskās vadīšanas tēvu.
Pēc koledžas beigšanas 1875. gadā Frederiks Teilors sāka strādāt Filadelfijā par mašīnista palīgu, bet 1878. gadā par mašīnistu un drīz vien izauga līdz galvenā inženiera amatam, iegūstot inženiera grādu par tēmu „Griešanas ierīces”, un lielāko savas dzīves daļu veltīja inženiera konsultanta darbam. F. Teilors savā praktiskajā dzīvē bijis visu līmeņu vadītājs. Izgājis cauri visas vadības pakāpes, viņš labi pārzināja ražošanas praktisko aspektu, strādnieku problēmas un bija pietiekoši apdāvināts, lai veidotu zinātniski pamatotu vadīšanas teoriju, ko šodien apzīmē ar teilorismu.…
