Papildus jau minētajam, apskatīju arī 2015. gadā aprakstītā Honkongas bērnudārza mācību spēka pētījumu, kur secināts, ka Līderību neietekmē tādi faktori kā a) skolotāju pedagoģiskā darba pieredze; b) bērnudārzu lielums; c) bērnudārzu atrašanās vieta un d) skolotāja akadēmiskā kvalifikācija.//Honkongas bērnudārza skolotāji piekopj dažādu līderības stilu pieejas. Netiek izteikti dota priekšroka kādam konkrētam stilam//Skolotāji atzīst: līderības stilu pielietojamība lielā mērā atkarīga no situācijas.
Runājot vēl nedaudz par citos pētījumos gūtajām atzinām, jāatzīst ka tieši Transformatīvā un transakcionālā līderība no vadības puses veicināta katra skolotāju profesionālajā darbībā, jo šīs pieejas rada piederību un augstāku darbinieka iesaisti konkrētajā organizācijā un nozarē kā tādā// Pētījumos netiek konstatētas dzimuma atšķirības attiecībā uz līderības stilu un skolotāja iesaisti darbā.//Kā tāds būtisks secinājums šķiet arī tas, ka pētījumos novērotie pamatskolas skolotāji, atšķirībā no bērnudārza mācību spēka, daudz izplatītāk pielieto tieši autoritatīvu, tradicionālu līderības stilu, kam raksturīga ir kontrole un pavēles forma, kas diemžēl kliedē bērnu radošumu, iniciatīvu, vairojot bailes no iespējamajiem sodiem, pieļaujot kādu kļūdu.
…
