-
Tirgus pieejas koncepcijas piemērošanas perspektīvas publiskās administrācijas sfērā
| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Ievads | |
| 2. | Tirgus pieejas koncepcijas teorētiskie parametri un tās izpausmes administratīvo un reorganizējošo reformu gaitā Rietumeiropā | |
| 3. | “Privātais – publiskais” šķirtnes paradigma un tās saturiskās izmaiņas 1980.-1990.gados: publiskās pārvaldes organizācijas specifisko izmaiņu korelācija ar privātā sektora administratīvajām praksēm | |
| 4. | Nobeigums: tirgus pieejas praktiskās realizācijas evolūcija – no privatizācijas līdz starp-sektoru administrācijai | |
| 5. | Literatūras saraksts |
Kopējā diskursā par problēmām, kas ir saistītas ar publiskās administrācijas darbības efektivitāti, diezgan nozīmīgu vietu jau kopš 1980.gadiem ieņem polemika gan par vispārēju nepieciešamību mainīt ortodoksālo šķirtni publiskais – privātais uz jauno globalizācijas laikmetam atbilstošu sabiedrisko pakalpojumu paradigmu, gan arī konkrēti – par starp–sektoru (publiskā, privātā un NVO sektoru) sadarbības perspektīvām.
Šinī diskursā tika akcentētas vairākas teorētiskās un metodoloģiskās problēmas un diezgan nozīmīgu vietu ieņem fundamentālie jautājumi – kādā virzienā vai kādas tendences ietvaros attīstīsies publiskais sektors? Vai publiskā sektora maksimālā tuvināšanās uzņēmējdarbības vides parametriem un darbības principiem viennozīmīgi nozīmēs publiskās pārvaldes efektivitātes paaugstināšanu? Vai vispār ir praktiski piemērojama tirgus pieejas koncepcija publiskās pārvaldes reformēšanā un reorganizēšanā.…
Ņemot vērā starp-sektoru sadarbības augstu intensitāti mūsdienu publiskajā administrācijā, kā arī privāta sektora administratīvās prakses piemērošanas vairākus piemērus publiskajā pārvaldē, kopumā var secināt, ka tirgus pieejas realizācija, neraugoties uz savu komplicētu un relatīvi pretrunīgu saturu, ir veiksmīga un labvēlīgi ietekmē publisko pakalpojumu administrēšanas un pārvaldības efektivitāti. Publiskās administrācijas funkcionālā decentralizācija, teritoriālā dekoncentrācija un intensīvā privatizācija ilgu laiku tika prezentētās kā publisko pakalpojumu komercializācijas jeb tirgus tuvināšanās stūrakmeņi. Tomēr par neapšaubāmo faktu var uzskatīt tirgus pieejas nepārtrauktu turpmāku attīstību, kuras kontekstā evolucionēja gan tās konceptuālais aparāts, gan tās praktiskās piemērošanas metodes un taktikas. Līdz ar to, privatizācija, pārvaldes līgumu sistēma, valsts uzņēmumi, autonomās aģentūras, institucionālie hibrīdi vairs nevar kalpot par tirgus pieejas izsmeļošiem piemēriem. Komercializācijas un privātā sektora administratīvās prakses piemērošanas tendences attīstās diezgan ātros tempos paralēli šķirtnes “publiskais – privātais” saturiskajām izmaiņām, kuru kontekstā ir jau problemātiski nošķirt tradicionālās publiskās varas kompetences no privātām kompetencēm.
