-
Masu iznīcināšanas līdzekļi
| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | KODOLIEROČI | 4 |
| 2. | ĶĪMISKIE IEROČI | 7 |
| 2.1. | Ķīmisko kaujas vielu klasifikācija | 7 |
| 2.2. | Kīmisko kaujas vielu pielietošanas līdzekļi | 9 |
| 3. | BIOLOĢISKIE IEROČI | 11 |
| 3.1. | Bioloģisko līdzekļu klasifikācija | 12 |
| SECINĀJUMI | 15 | |
| IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS | 16 |
SECINĀJUMI
1. Masu iznīcināšanas līdzekļu pielietošanas sekas pēc to graujoša spēka nav salīdzināmas ne ar vienu pasaulē eksistējošo ieroci, tāpēc vairākas valstis paraksta līgumus ar mērķi ierobežot masu iznīcināšanas līdzekļu ražošanu un apriti.
2. Savas un citu cilvēku dzīvības saglabāšanai svarīgi zināt līdzekļus un paņēmienus, ar kuriem aizsargāties masveida iznīcināšanas līdzekļu pielietošanas gadījumos.
3. Galvenie no aizsardzības paņēmieniem ir slēpšanās kolektīvās aizsardzības būvēs, evakuācija un individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana.
4. Pašlaik, Latvijā kolektīvās aizsardzības būves netiek uzturētas, tāpēc iedzīvotājiem par slēpņiem jāizmanto dzīvojamo māju pagrabi, kas nav droši, jo sprādziena iedarbības rezultātā mājas var sabrukt. Latvijas iedzīvotāji netiek nodrošināti ar individuālie aizsardzības līdzekļi, to iegādāšanās ir pašu cilvēku ziņā.
5. Civilās aizsardzības pamati netiek pasniegti Latvijas mācību iestādēs, kas pēc autores domām būtu lietderīgi, jo katram jāzina kā aizsargāt savu un citu dzīvību.
…
Mūsdienu kaujās var būt pielietoti gan parastie ieroči, kas nodara bojājumus šaujot ar fugasa, šķembu, aizdedzes munīciju, gan masu iznīcināšanas līdzekļi. Tāpēc kaujas operācijas plāno un īsteno, ņemot vērā to, ka pretinieks var izmantot masveida iznīcināšanas līdzekļus. Pie masu iznīcināšanas līdzekļiem attiecina kodolieročus, ķīmisko, bakterioloģisko ieročus. Ar mērķi aizliegt masu iznīcināšanas līdzekļu apriti tiek noslēgti tādi starpvalstu līgumi, kā “Kodolieroču neizplatīšanas līgums”, “Vispārējais līgums par kodolizmēģinājumu aizliegumu”, “Konvencija par bakterioloģisko un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un par to iznīcināšanu” u.c. Neskatoties uz aukstā kara beigām un starptautiskiem centieniem kontrolēt un samazināt ieroču daudzumu, masveida iznīcināšanas līdzekļi trešās pasaules valstīs joprojām eksistē un tiek izplatīti un ražoti. Masu iznīcināšanas līdzekļus izmanto cilvēku un augu iznīcināšanai, apvidus, akvatoriju, kaujas tehnikas, materiālo līdzekļu saindēšanai. Šiem ieročiem piemīt ļoti liela jauda, liela fiziska un psiholoģiska iedarbība. Pieļaujot to izmantošanas iespēju, jāparedz atbilstoši aizsardzības pasākumi. Masu iznīcināšanas līdzekļu pielietošanas sekas pēc to graujoša spēka nav salīdzināmas ne ar vienu pasaulē eksistējošo ieroci. Dažu sekunžu laikā apkārtne mainās gaisa triecienviļņa un gaismas starojuma ietekmē, kas var izraisīt karavīra šoku. Karavīram nevar veidoties pieredze rīcībai radiācijas inficētās zonās un prognozēt cilvēku rīcību iespējams tikai vadoties pēc viņu rīcības lielu katastrofu gadījumos. Pētījumu rezultātā pieņemts, ka kodolsprādziena gadījumā tikai 12-25 % personālsastāva būs spējīgi pildīt kaujas uzdevumu, bet 75% īslaicīgi un 10-25 % ilglaicīgi zaudēs rīcībspēju. Neskaitot fizisku masu iznīcināšanas ieroču iedarbību, to pielietošanas draudi psihiski negatīvi iespaido karavīrus, raisot paniku un psiholoģiskas problēmas. Lai karavīrs spētu adekvāti reaģēt uz iespējamo apdraudējumu un saglabāt rīcībspēju, viņam jāzina masu iznīcināšanas līdzekļu veidi, to iedarbības īpašības un iespējamos aizsardzības līdzekļi. Autore izpētīs masu iznīcināšanas līdzekļu veidus, to darbības principus un iedarbības sekas ar mērķi gūt priekšstatu par šo līdzekļu iedarbību un iespējamām aizsardzības metodēm.
