Apskatītā problēma: reklāma, kuras sava manipulācijas rakstura dēļ producē indivīda vēlmes. Tā izraisa frustrāciju, kuras avots reklāmas radītās, bet neapmierinātās vēlmes. Reklāma stimulē un atraisa neapzinātas, spontānas iegribas, pārvēršot tās par vajadzībām. Tāpat simulējot reklāmas radīto realitāti tā manipulē ar cilvēku prātiem, pakļauj tos. Kā darba teorētiskā bāze ir izmantotas Ž. Bodrijāra, Z. Deleza un F. Gvatari idejas .
Atslēgas vārdi:
Vēlmju ražošana, frustrācija, reklāma, simulakrs, lietas.
Kultūras uzskatu un nostāju sistēma šobrīd pārdzīvo radikālu pārorientāciju no kontrolējamām, pastāvīgām, paredzamām rīcībām un objektiem uz gaistošām iedomu konstrukcijām – fantasmu, sapņainu tēlu, vēlmju kopums, to, kas vārdos nav izsakāms1.…
