-
Ētika un interešu konfliktu novēršanas politika
Оцененный!
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Ētika | 3 |
1.2. | Ētiskas rīcības veicināšana | 4 |
2. | Interešu konflikts | 8 |
2.1. | Interešu konflikta novēršanas politika | 9 |
Secinājumi | 9 | |
Izmantotie avoti |
1. ĒTIKA
Ētika – filozofijas nozare – zinātne par morāli, tikumību.1
Cilvēka rīcības modeli izstrādā ētika. Ētika formulē arī pareizas uzvedības orientierus. Ētika kā akadēmiskā disciplīna iztirzā un formulē pareizās uzvedības orientierus – vērtības un principus. Rīkošanās atbilstoši ētikas vērtībām nodrošina labumu gan pašam indivīdam, gan apkārtējiem cilvēkiem, kā arī visai sabiedrībai.
Vadoties no ētikas principiem cilvēkam ir jārīkojas saprātīgi un racionāli – jābūt spējīgam pamatot savu rīcību un paredzēt tās sekas. Saskaņā ar ētikas mācību, cilvēka rīcībai ir jāatbilst noteiktām vērtībām, tādām kā godprātība, pašcieņa, taisnīgums, drosme, uzticība, neatkarība.
Ētikas jautājumu loks saistās ar ētisko spriedumu pamatojumu. Tiek izšķirtas šādas ētikas teorijas:
Metaētika (jautājumu loks aptver ētisko spriedumu pamatojuma meklējumus. Šīs teorijas centrā ir jautājumi par to vai ētiskie spriedumi ir izvērtējami, kā aplami vai patiesi, vai tie ir tikai individuālās emociju izpausmes, kurām nav objektīvi nosakāma satura);
Normatīvā ētika ( veido instruējošus ētiskās rīcības modeļus, kurus izmanto noteiktās ar vērtības spriedumu saistītās situācijās);
Tikumu ētika (uzsver ne tik daudz rīcības, kā paša cilvēka izvērtējumu. Šī teorija pieņem, ka pastāv cilvēkam piemītošas īpašības – tikumi – kas arī nosaka viņa rīcību un rīcībā parādās tas, kāds ir pats cilvēks);
Pielietojamā ētika (nodarbojas ar konkrētu problēmsituāciju risinājumu).…
Gan Latvijā, gan visā pasaulē viena no aktuālākajām problēmām publiskajā pārvaldē ir interešu konflikts. Interešu konflikta situācija var rasties jebkurā sabiedrības darbības jomā (darbinieks, pārkāpjot ētikas normas vai biznesa darbības standartus (reglamentējošos dokumentus) veicot darbības, kas potenciāli var radīt labumu darbiniekam vai klientam, vai citai iesaistītai personai, un veicot darbības, lai izpildītu kādas personīgas privātās intereses. Lai palīdzētu risināt šo problēmu, valstu valdības izstrādā un izdod attiecīgus likumus un vadlīnijas. Tā ir rīkojusies arī Latvijas Saeima un izdevusi likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Vēl viena no aktuālākajām problēmām, kuru pašlaik ir jārisina Latvijā, ir iedzīvotāju uzticības trūkums valsts institūcijām. Demokrātija nav iedomājama bez varas un sabiedrības savstarpējās uzticēšanās. Efektīvs veids kā panāk uzticēšanos ir stiprināt publiskās pārvaldes ētiskumu. Ētikas principu un normu ievērošana valsts pārvaldē nav katras valsts amatpersonas personīga lieta. Rīkoties ētiski ir pienākums, kuru nosaka valsts amatpersonas profesionālā loma. Ētika ir jāievēro ne tikai valsts un pašvaldību iestādēs, bet arī citās iestādēs. Arī interešu konflikts var rasties ikvienā iestādē un tas ir laicīgi jau jānovērš. Daudzas iestādes izstrādā interešu konflikta novēršanas politiku.
