Ekonomika – sociāla institūcija, kas nodrošina sabiedrības dzīvi, organizēdama cilvēku vajadzību apmierināšanai nepieciešamo labumu
ražošanu,
sadali,
patēriņu.
Dažādās sabiedrības attīstības stadijās tas notiek dažādos veidos:
Pirmsindustriālajai sabiedrībai raksturīga ekstensīva ekonomika, kuras valdošā nozare ir lauksaimniecība;
Industriālās sabiedrības ekonomiku var raksturot kā intensīvu, t.i., sabiedrības pieaugošās vajadzības tiek apmierinātas, pilnveidojot darba dalīšanu un intensificējot resursu izmantošanu.
Ekonomikas zinātne ir sociāla zinātne, kas apraksta un analizē, kādā veidā sabiedrība sadala ierobežotos resursus, lai apmierinātu savas vajadzības.
Ekonomikas pamatuzdevums ir:
meklēt, kā visefektīvāk izmantojami ekonomiskie resursi – gan izejvielas un kapitāls (materiālie resursi), gan darbaspēks un uzņēmējspēja (cilvēkresursi);
risināt iespēju ierobežotības problēmu, ko rada sabiedrības vēlmju bezgalīgums un resursu nepietiekamība
Katrai sabiedrībai jārod atbildes uz trim jautājumiem:
kādas preces un pakalpojumu jāražo un kādā daudzumā? (KO?)
kādā veidā šīs preces un pakalpojumus iespējams saražot? (KĀ?)
Kas šīs preces saņems un varēs patērēt vai lietot? (KAS?)…
