-
Pedagoga profesionālās kompetences
Nr. | Название главы | Стр. |
I. | Ievads | 3 |
II. | Vadītāja kompetence pedagogam | 7 |
3.1. | Informatīvā kompetence | 7 |
3.2. | Metodiskā kompetence | 9 |
3.3. | Komunikācijas kompetence | 10 |
3.4. | Intelektuālā kompetence | 11 |
III. | Nobeigums | 12 |
IV. | Literatūras saraksts | 13 |
Latvijai jau drīz būs 20 gadi kopš neatkarības atgūšanas, bet sabiedrība
atrodas pārmaiņu procesā, mainās politiskās un ekonomiskās iekārtas, to pastiprina
gadsimtu mija. Izglītību galvenokārt ietekmē padomju laika ieradumi, brīvvalsts un
ārzemju valstu pieredzes adaptēšana. Padomju laika pedagogi ir apmierināti ar
iegūtās izglītības kvalitāti, kā galvenās atziņas uzsverot:
• izglītības saturs ir tikai iepriekšējo paaudžu zināšanu
pārmantošana
• mācīšanās ir skolotāja norādījumu pildīšana, autoritārs režīms
• izglītības prakse balstās uz skolotāja, kā mācīšanās un izglītības
galvenais paraugs
Tāpēc, ar neatkarības atgūšanu aktualizējās 20-30 gadu pedagoģiskās
idejas, kuras mēģina atjaunot un modernizēt mūsdienu prasībām un situācijai. Sākās
dažādu ārzemēs gūto ideju ieviešana, kas bieži vien ir pretrunīgas un neizprastas
līdz galam [1.,45-46].
Straujās, dinamiskās pārmaiņas attiecās uz visu pasauli. Notiek ar vien lielāka
un biežāka saskarsme un mijiedarbība starp cilvēkiem, dažādām tautām, kultūrām un
vērtībām. Tas ir jaunas iespējas, bet arī jauni problēmjautājumi. Latvija padomju
laikā, neatkarība, Latvijas iekļaušanās ES, un tas viss pāris gadu laikā.
Mainoties vērtībām, tām dažādojoties, mainās arī pedagoga un skolēna
attiecības. Skolēnu uzvedība kļūst ar vien aktuālāks jautājums gan pedagogiem, gan
pašiem skolēniem, kuru uzvedība nesekmē mācību rezultātus. Klasiskās vērtības,
kas bija turējušās ilgā laika posmā, sāk strauji zaudēt aktualitāti. Skolniekam ar vien
grūtāk ir piemēroties mainīgajai sabiedrībai, dažādām normām, situācijām. Trūkst
sevis apzināšanās, morālā izglītība nav veidota vairs uz stabiliem pamatiem.
…
Pedagogam visos laikos bija vajadzīgas kompetences, lai risinātu disciplīnas problēmas, negatīvas attieksmes pret skolu un dažādiem sabiedriskajiem pienākumiem u.tml. Bet laikam ejot tās ir papildinājušās ar vāju motivāciju mācīties, apreibinošu vielu lietošanu, vardarbību, neiecietība, necieņa pret vienaudžiem un veciem cilvēkiem u.tml. Mainās sabiedrības attieksme pret skolu kā institūciju un izpratne par tur notiekošajiem procesiem, mainās atbildības starp ģimeni un skolu. Vecāki kļūst ar vien aizņemtāki, bērnus ar vien ātrāk atdot kādās mācību iestādēs, jo vecākiem jāpelna liela nauda vai jādzīvo dubultā dzīve. Skolā parādās divi vai vairāk tēvi un mātes, tagad ir jau normāli ka uz skolu atved viens tēvs un aizved cits. Audzināšana ģimenēs kļūst nepilnvērtīgāka, virspusēja, tam atvēl laiku ar vien mazāk. Līdz ar to audzināšanas funkcijas ar vien vairāk tiek nodota skolai. I. Vadītāja kompetence pedagogam 3.1. Informatīvā kompetence 3.2. Metodiskā kompetence 3.3. Komunikācijas kompetence 3.4. Intelektuālā kompetence
