Polijas – Zviedrijas karš, kas risinājās 17.gs., Zviedrijai prasīja lielus līdzekļus, tāpēc iekarotās zemes tika izmantotas līdzekļu gūšanā. Šī iemesla dēļ arī Vidzeme kļuva par vienu no galvenajiem labības piegādātājiem Zviedrijai. Lielus ienākumus deva arī Rīga un citas ostas pilsētas. Par visām precēm, kuras tika izvestas vai ievestas, valdība ņēma no tirgotājiem nodokli, kas sastādīja 3-5% no preču vērtības. Arī zemniekiem bija smagi maksājumi. Parastajām muižas klaušām un nodevām pievienojās valstij maksājamie nodokļi – staciņi. Tie kara laikā tika noteikti karaspēka apgādes vajadzībām, bet pēc tam kļuva par pastāvīgu nodevu. Zemnieki tika nodarbināti arī ceļu, tiltu un nocietinājumu būvē un transporta darbos. …
