-
Kvantitatīvās aptaujas instrumentārija izstrāde
Pie tam, ir jāņem vērā divi aspekti – vai intervētājs vēršas ar anketu tieši pie respondentiem, vai arī anketu izpildīs respondents bez intervētāja palīdzības ( pašadministrēta anketa). Pašadministrētajām anketām ir jābūt vienkāršām, nesamākslotām un loģiskām. Respondenti nespēs izpildīt anketas, kuru lappuses ir pārblīvētas ar grūti salasāmu tekstu vai ja norādījumi par anketu būs pavirši vai tieši otrādi – pārāk sarežģīti.
Anketas jautājumiem ir arī sava ieteicamā secība, lai respondenti nepiekustu un gūtu ar vien lielāku ieinteresētību atbildēšanā. Tāpēc tos kārto tā, lai paši svarīgākie, specifiskākie jautājumi neatrastos ne anketas pašās beigās un noteikti nebūtu jau sākumā uzdoti, tā vietā sākumā nepieciešams izmantot tikai vispārīgus jautājumus. Anketas, kas tiek izmantotas telefonu un individuālajām intervijām, vienmēr sākas ar ievadu, kuram seko skrīninga jautājuma virkne, kuru mērķis ir noteikt, vai respondents, kurš pēc ievada ir piekritis sadarboties ar intervētāju, vispār ir kvalificējams intervijai.
Un tik pat svarīgi kā izveidot pareizi dizainētu anketu, ir arī to pārbaudīt, veicot testa anketēšanu, jo bieži vien atklājas, ka tas, kas pētniekam šķitis saprotams, reālam respondentam nebūs izprotams vai atbildams. Pievērst uzmanību vajag ne tikai, vai respondenti izprata visus jautājumus un norādes pēc tiem, bet arī, vai spēja noturēt interesei par to. Rezultātā, šai testa anketēšanai būs reāla nozīme tikai tad, kad visas atklātās nepilnība būs izlabotas un ja nepieciešams – pārbaudītas vēlreiz.
…
Vairums mārketinga pētījuma jautājumi ir veidoti tā, lai mērītu attieksmi. Un atbildes uz šiem jautājumiem palīdz lēmumu pieņēmējiem radīt īpašus produktus vai pakalpojumus, lai apmierinātu konkrēta segmenta auditoriju. Šīs te auditorijas jeb patērētāju attieksme veidojas no tās informāciju, kas viņiem ir zināma, viņu sajūtām un uzvedības. Līdz ar to - tas, ko menedžeri vēlas izprast – un tūlītēji arī ietekmēt, ir šī uzvedība, kas vai nu nosaka iegādāties vai, tieši pretēji, neiegādāties konkrētu preci vai pakalpojumu. Viedokļa noteikšanu jeb mērīšanu var definēt kā standartizētu procesu ar noteiktiem skaitļiem vai citiem simboliem, ar kuriem ir jānovērtē konkrētais raksturojums par pētniekam interesējošo objektu. Viedokļu mērīšanu, ja vien tas ir iespējams, parasti veic izmantojot skaitļus, tāpēc, ka matemātiskās un statistiskās analīzes pēc tam var veikt tikai tādā gadījumā, ja iegūtie dati ir skaitļu izteiksmē. Savukārt mērinstrumenta jeb skalas izvēle ir skaitļu vai simbolu izvēle un saskaņošana ar iespējamajiem viedokļiem par kādu objektu. Mērinstruments ir galvenais rīks, kas tiek izmantots pētījuma anketās informācijas iegūšanai. Mērinstruments mēra izteiktā viedokļa līmeni, respondenta izjūtu pakāpi par konkrēto jautājumu vienā vai otrā virzienā. Respondentu sniegtās atbildes reti kad ir tikai pozitīvas vai negatīvas, tāpēc mērinstrumentus ir jālīdzsvaro, kas nozīmē, ka tam jāatspoguļo gan pozitīvās, gan negatīvās attieksmes.
