Valsts ieņēmumu dienesta struktūra

Lekcijās, semināros un arī rakstot kopsavilkumus, mēs prakstiski apskatījām tikai monētas vienu pusi, respektīvi, kas man kā topošajam uzņēmējam būtu jāzina, jāņem vērā vai vismaz jābūt lietas kursā, ka kaut kas tāds vispār dzīvē pastāv. Tāpēc darba autoram radās vēlme noskaidrot arī to, kas slēpjas aiz monētas otras puses – kas veic kontroli pār nodokļu iekasēšanu, aplūkot VID (valsts ieņēmuma dienesta) uzdevumus, mērķus, pienākumus u.t.t
Autora prāt, tas ir visai būtiski, jo pašlaik sabiedrībā ir dzirdamas runas par to, ka nepastāv atgriezeniskā saite starp iedzīvotājiem un valsti. Valsts pēdējos divus gadus nemitīgi ceļ un izdomā jaunas nodokļu likmes, kas iedzīvotāju un uzņēmēju jau tā grūtās dzīves, dēļ mazās iedzīvotāju pirktspējas, nepadara vieglākas. Protams, daudzi sāk izdomāt dažādus veidus kā apiet valsti, likumus un izvairīties no nodokļu maksāšanas. Ir izskanējis viedoklis, ka Latvijā, tā sauktā „ēnu ekonomika” ir līdz pat 30% gadā. Spēja iekasēt kaut 10% no ēnu ekonomikas apjomiem, pēc dažu ekonomistu domām, spētu valsts budžetu papildināt līdz pat 300 miljoniem latu. Tad tikai loģisks rodas jautājums, ko dara tās institūcijas, kas to visu uzrauga? Valsts šogad bija apņēmusies no ēnu ekonomikas iekasēt papildus 12,8 miljonus latus, tomēr šī iecere tika atlikta.. Kāpēc tā? Vai tiešām Latvijā uzņēmēji vairs nemaksā nodokļus, vai tiešām kontrolējošās iestādes nespēj veikt savu darbu? Sabiedrībā šie jautājumi ir ļoti aktuāli.
Darbā tiek izvirzīts šāds mērķis: Iepazīties un raksturot VID darbības principus, mērķus un uzdevumus.…