Socioloģijā izglītība ir strukturēta no socializācijas, kurā kultūras zināšanas, prasmes un vērtības ir formāli pārraidītas no vienas paaudzes uz citu. Izglītības institūtu socioloģijā var skatīt kā vienu no indivīda socializācijas īstenotājiem, kurš sniedz cilvēka darba dzīvei nepieciešamās zināšanas un praktiskās iemaņas. Vienlaikus šis institūts iepazīstina indivīdu ar sabiedrībā dominējošo vērtību hierarhiju, iekļaujot viņu sociālo attiecību mikromodelī, tiecas ietekmēt personības veidošanos atbilstoši valstī atzītajai ideoloģijai. Izglītība kā sociālais institūts parasti tiek uztverta kā sabiedrības sankcionēts organizāciju kopums, kurā realizējas dažādu veidu un līmeņu apmācība.
