2. „Realitātes – reālu notikumu un cilvēku – ienākšana reklāmās. (..) Bieži vien reakcija uz šāda veida informāciju ir robežu zudums starp realitāti un piedāvāto tēlu, tāpēc tas tiek uztverts kā reāli eksistējošs, līdz ar to ticamības pakāpe un reklāmas efektivitāte ir daudz augstāka.” 3
• Reklāmā atspoguļotā situācija ir veidota reālistiska, lai radītu spilgtu, emocionālu pārdzīvojumu. Puisītis ir nevis „kāds”, bet gan „11 gadīgais Kristians”. Turklāt, bērns reklāmā ir spēcīgāks „emocionālais ierocis”, nekā pieaugušais. Tiek radīta ilūzija par reālu tēlu, reālu notikumu. Šāda veida sociālo reklāmu tik pat labi var uztvert kā jaunākās ziņas, nevis reklāmas kampaņu – zūd robežas starp piedāvāto tēlu un realitāti. Tādā veidā tiek paaugstināta reklāmas efektivitāte un ticamības pakāpe ne vien radītajam tēlam, bet arī problēmai kā tādai.…
