-
Makroekonomisko rādītāju salīdzinājums. Latvija un Igaunija
2011–2015 гг.
2016–2020 гг.
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Pētāmie makroekonomiskie rādītāji | 5 |
| 1.1. | Iekšzemes kopprodukts (IKP) | 5 |
| 1.2. | Inflācija | 6 |
| 1.3. | Bezdarba līmenis | 7 |
| 1.4. | Ārējās tirdzniecības attīstība | 9 |
| 1.5. | Valsts budžets un valsts parāds | 10 |
| 2. | Makroekonomiskās situācijas salīdzinošā analīze Latvijā un Igaunijā | 12 |
| 2.1. | Latvijas un Igaunijas IKP | 12 |
| 2.2. | Inflācija Latvijā un Igaunijā | 14 |
| 2.3. | Bezdarba līmenis Latvijā un Igaunijā | 16 |
| 2.4. | Ārējā tirdzniecība Latvijā un Igaunijā | 17 |
| 2.5. | Latvijas un Igaunijas valsts budžets un valsts parāds | 19 |
| 3. | Valstu reitingi starptautiskos salīdzinājumos | 22 |
| Secinājumi | 23 | |
| Priekšlikumi | 25 | |
| Izmantotās literatūras un informācijas avotu saraksts | 26 | |
| Pielikumi | 29 |
Secinājumi
Izpētot makroekonomisko rādītāju būtību un salīdzinot Latvijas un Igaunijas makroekonomiskos rādītājus pārskata periodā no 2008. gada līdz 2017. gadam, tika izdarīti sekojoši secinājumi:
1. Lai gan Igaunijas IKP ir mazāks par Latvijas IKP(2008.gadā Igaunijas IKP bija par 32,1 % mazāks, savukārt līdz 2017.gadam starpība samazinājās līdz 14,2%), pārskata periodā Igaunijas IKP ir palielinājies 1,39 reizes, savukārt Latvijas tikai 1.10 reizi, kas norāda uz Igaunijas ekonomisko izaugsmi un potenciālu tuvāko gadu laikā pārsniegt Latvijas IKP apmēru, ņemot vērā, ka Igaunijas IKP uz vienu iedzīvotāju pārskata periodā ir bijis par 18-21% lielāks.
2. abās valstīs inflācijas rādītāju dinamika un tendences ir līdzīgas – pasaules finanšu krīzes ietekmē 2008.gadā inflācija Latvijā sasniedza 15,3%, savukārt Igaunijā tā bija par 4,7% zemāka, savukārt 2014.gadā abās valstīs inflācija bija mazāka par 1%. Vienlaikus abu valstu inflācijas rādītājus līdzīgi ietekmē pasaulē notiekošie procesi un cenu izmaiņas, piemēram, izejvielu cenu paaugstināšanās ir ietekmējusi abu valstu inflācijas rādītājus;
3. Latvijas un Igaunijas bezdarba līmeņa tendences ir līdzīgas – abas valstis spēcīgi ietekmēja pasaules finanšu krīze, tomēr pēc 2010.gada abās valstīs pakāpeniski bezdarba līmenis ir samazinājies, abās valstīs tam esot 5-10% robežās. …
Prakses tēmas darba aktualitāti autore pamato ar to, ka makroekonomika paskaidro cēloņsakarības ekonomikā kopumā - iekšzemes kopproduktu, inflāciju, bezdarba līmeni, valsts budžetu un tā deficītu, eksportu un importu, un citus. Analizējot ik vienas valsts makroekonomiskos rādītājus, var nonākt pie secinājumiem par tās ekonomiskās politikas nozīmi ražošanas attīstībā, bezdarba mazināšanā, eksporta sekmēšanā, valsts budžeta ekonomiski efektīvā izlietošanā un citu. Vienlaikus makroekonomisko radītāju izpēte ļauj secināt par valsts izaugsmes potenciālu un cēloņsakarībām. Prakses darbā tiek izpētīti un salīdzināti Latvijas un Igaunijas makroekonomiskie rādītāji. Ņemot vērā, ka abas valstis ir līdzīgas gan ar iedzīvotāju skaitu, pieejamajiem dabas resursiem, vēsturisko attīstību, pēc autores domām, ir korekti veikt abu valstu makroekonomisko rādītāju salīdzinājumu un rast priekšlikumus Latvijas ekonomisko rādītāju uzlabošanai.
