Kā izpaužas lēmumu pieņemšanas nozīme un būtība?

Kād spastāv lēmumu pieņemšanas stils?
Duālā-procesa domāšanas teorijas ietvaros tiek izšķirti divu veidu lēmumu pieņemšanas procesi: afektīvais jeb eksperimentālais un pārdomātais. Afektīvie lēmumi tiek veikti bez piepūles, tie ir ātri un automātiski veidoti. Šie lēmumi bieži tiek veikti, balstoties uz heiristikām. Šāda lēmumu pieņemšana ļauj indivīdiem ietaupīt personīgos resursus, bet var būt kļūdaini, jo balstās uz automātiskajiem domāšanas modeļiem, kas var veicināt selektīvu informācijas uztveri. Pārdomātiem lēmumiem turpretī ir raksturīga liela kognitīvā piepūle. Tie balstās uz pieejamās informācijas analīzi un izsvēršanu. Šis process ir apzināts un no indivīda pieprasa lielus laika un kognitīvo resursu ieguldījumus. Ikkatra indivīda domāšanas procesus var raksturot ar izteiktāku afektīvo vai pārdomāto lēmumu/spriedumu izdarīšanu. Informācijas apstrāde raksturojama kā personas iekšējo stāvokļu reprezentācijas, kas tiek apstrādātas tīšā un konsekventā veidā. Tātad, indivīdi, kuriem raksturīgāka lēmumu balstīšana uz nozīmīgās informācijas izsvēršanu, mazākā mērā ir pakļauti afektīvu lēmumu pieņemšanai, mazāk pakļauti nebūtiskas informācijas ietekmei.
Neskaidro iezīmju teorija (Fuzzy-trace theory) skaidro atmiņas, izsvēršanas, vērtēšanas un lēmumu pieņemšanas procesus kā duālas darbības lēmumu pieņemšanas situācijās. Teorija skaidro to, kā indivīds atpazīst un atsauc atmiņā iepriekšējo dzīves pieredzi, pēc kuras vērtē un pieņem lēmumus, kā modelē uzvedību specifiskās situācijās, balstoties uz kognitīvajiem domāšanas mehānismiem un realizējot tos darbībās. Saskaroties ar kādu personīgi nozīmīgu stimulu, piemēram, aprakstu par iespēju doties ceļojumā uz citu valsti, tiek veidotas divu veidu stimulu reprezentācijas, kas veido atmiņu: burtiskas – ietver precīzus vārdus, ciparus, attēlus, kuri veido stimulu; būtības – ietver indivīdam nozīmīgo pamatnozīmi, emocionālo fonu, kas ir indivīdam specifisks, vispārīgs vērtējums un ietver indivīda vērtību principus. …