Pirmā pieeja ir saistīta ar tā saucamo Empīrisko pragmatiķu skolu
Šo rādītāju mērķis bija palīdzēt analītiķim atbildēt uz jautājumu – vai uzņēmums spēs savlaicīgi norēķināties par savām īstermiņa saistībām?
Analīzes pamatā rādītāji, kas raksturo uzņēmuma
apgrozāmos līdzekļus
apgrozāmo kapitālu
īstermiņa saistības
Izcilākais šīs skolas pārstāvis ir Roberts Foulke (Robert Foulke)
Šīs skolas galvenais ieguldījums bija pirmie sistemātiskie grāmatvedībā un uzņēmuma vadības lēmumu pieņemšanā noderīgie finansiālā stāvokļa analīzes koeficienti
Otrā pieeja saistās ar Starptautiskās finansiālās analīzes skolu (1919.gads)
tās pārstāvis Aleksandrs Valls savus pētījumus veltīja uzņēmuma kredītspējas noteikšanai
Šīs skolas galvenais atklājums, ka analītisko koeficientu būtība ir svarīga tikai gadījumā, ja ir iespēja tos salīdzināt. Tāpēc izstrādāja aprēķināmo analītisko koeficientu minimāli nepieciešamās vai vēlamās robežas katrai tautsaimniecības nozarei atsevišķi ar dažādām statistiskajām metodēm.
Trešā pieeja saistīta ar Daudzvariantu modeļu skolu
Tās galvenā ideja bija pierādīt, ka pastāv ciešas pamatsaites starp koeficientiem, kas raksturo uzņēmumu finansiālo stāvokli un tās darbības efektivitāti (peļņas, aktīvu un krājumu aprite) un tiem rādītājiem, kas raksturo finansiāli – saimniecisko darbību (aizņemtā kapitāla rentabilitāte)
Kā galvenie šīs skolas pārstāvji ir jāmin Džeims Bliss, Arturs Vinakors…
