-
Pasākumu plānošana, realizācija un kontrole Rīgas rajona padomes Izglītības un kultūras pārvaldē
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Vadīšanas funkciju īstenošana organizācijā pasākumu menedžmentā | 4 |
| 1.1. | Plānošana | 4 |
| 1.1.1. | Plānošanas funkcija | 5 |
| 1.1.2. | Plānošana kā vadīšanas funkcija | 6 |
| 1.1.3. | Stratēģiskā plānošana un taktiskā plānošana | 6 |
| 1.2. | Realizēšana | 7 |
| 1.3. | Motivēšana | 8 |
| 1.4. | Kontrole | 9 |
| 2. | Efektivitāte un kvalitāte kā pasākumus raksturojošs lielums | 11 |
| 3. | Rīgas rajona padomes Izglītības un kultūras pārvalde kā pasākumu īstenotāja | 13 |
| 3.1. | Pasākumu plānošanas sistēma Rīgas rajona padomes Izglītības un kultūras pārvaldē | 15 |
| 3.2. | Pasākumu organizēšana Rīgas rajona padomes Izglītības un kultūras pārvaldē | 17 |
| 3.3. | Kontroles funkcijas īstenošana | 19 |
| 3.4. | Efektivitāte un kvalitāte pasākumu īstenošanā | 19 |
| Secinājumi un ieteikumi | 21 | |
| Izmantotā literatūra | 23 |
1.1.1 Plānošanas funkcija
Plānošana atbilstoši menedžmenta teorijai un praksei ir vadības cikla primārā funkcija un cieši saistīta ar pārējām funkcijām- organizēšanu, motivēšanu, koordinēšanu un kontrolēšanu.
Pasākumu organizēšanā, tieši tāpat kā projekta realizācijas procesā plānošanu var veikt veic visos pārvaldes cikla posmos, kas pakļaujas uzskaitei, kontrolei, analīzei.
Projekta plānošana notiek, ievērojot menedžmenta vispārpieņemtās metodes, tomēr pastāv projekta jautājumu specifika, uz kuriem, veicot pirms plānošanas analīzi, jāgūst atbilde:
kas jāveic (mērķis, uzdevumi);
kam un kas jāveic (pienākumu sadale un deleģēšana);
ar ko jāsadarbojas (īpašnieki, piegādātāji, starpnieki);
kas un kad jāizpilda (norišu apzināšana un to pēctecību noteikšana);
kādi un cik nepieciešami resursi (materiālie, finanšu, laika, personāla);
kādas ir iespējamās izmaksas(vadoties pēc mērķa un uzdevumiem);
kādas ir noteiktās kvalitātes prasības (konkrētie kritēriji);
kādi var būt paredzamie un neparedzamie riski;
kādi ir galvenie priekšnoteikumi, lai projektu veiktu noteiktā laikā.
Plānošanas, kā arī īstenošanas procesā bez objektīvām metodēm būtiska loma ir subjektīvai pieejai- intuīcijai, spējai paredzēt notikumus. Tādēļ vadības ciklā uzraudzības objektīvajām analīzes un plānošanas metodēm vēlams pretstatīt intuīciju, kas, protams, pamatojas uz zināšanām un pieredzi un procesa gaitā saņemto informāciju [5.,177. lpp.]
Plānojot pasākumus, jāievēro tādi pat vadīšanas specifiskie principi kā plānojot projekta norisi:
mērķtiecības,
sistemātiskuma, kur viens faktors var ietekmēt citus faktorus,
kompleksuma princips ietver visu iesaistīto organizāciju kopdarbību un līdzdarbību;
sabalansētības, proti, visu nepieciešamo resursu atbilstība mērķim;
elastīguma, jāparedz izmaiņas un jāplāno to ietekmes izmantošana vai mazināšana. optimalitātes. Plānošanā izstrādā vairākus alternatīvus variantus, lai galarezultātā pieņemtu optimālo variantu. To var nodrošināt ekonomisko, matemātisko un citu plānošanas un aprēķinu metožu plaša izvēle un lietošana;
nepārtrauktības princips nozīmē, ka plānošana turpinās visa projekta īstenošanas laikā, jo izpildītāji saņem jaunu informāciju.…
Mūsdienu cilvēks gan darba, gan privātajā dzīvē apmeklē dažāda veida pasākumus. To piedāvājums ir ļoti plašs, tikpat plašs ir piedāvātāju loks. Ikvienu pasākumu var uzskatīt par produktu, kas zināmā mērā apmierina vai neapmierina apmeklētāja vajadzības. Jebkurš pasākuma apmeklētājs, gluži tāpat kā tā īstenotājs vēlas iegūt maksimāli pozitīvu rezultātu. Pasākuma īstenošanas gaitu var pielīdzināt projekta īstenošanas gaitai. Tai ir jābūt vadītai, ievērojot vispārējās vadīšanas cikla funkcijas. Tāpēc ikvienai institūcijai, kura organizē pasākumus, svarīgi ir zināt, izprast un balstīt savu darbību menedžmenta teorijā. Lai noskaidrotu, kā pasākumu menedžēšana notiek reālā institūcijā, tika izvēlēta Rīgas rajona Izglītības un kultūras pārvalde, kuras darbība lielā mērā ir saistīta ar dažādu pasākumu organizēšanu. Studiju darbam tika izvirzīts mērķis: noskaidrot pasākumu organizēšanas kārtību un efektivitāti Rīgas rajona padomes Izglītības un kultūras pārvaldē. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, bija nepieciešams veikt šādus uzdevumus: iepazīties ar pieejamo literatūru par pasākumu organizēšanu; iepazīties un izvērtēt Izglītības un kultūras pārvaldes pasākumu plānošanas dokumentāciju; iepazīties ar darbinieku pienākumiem un atbildību pasākumu organizēšanā un kontrolē; analizēt pasākumu organizāciju; izstrādāt ieteikumus Izglītības un kultūras pārvaldes darbības pilnveidei pasākumu menedžēšanā. Darba tapšanas gaitā tika atlasīta literatūra par vadības funkcijām, kuras var piemērot pasākumu īstenošanā. Lai iegūtu darbam nepieciešamos datus, notika iepazīšanās ar Izglītības un kultūras pārvaldes darbiniekiem un intervijas, darbam nepieciešamo materiālu atlase, mājas lapā ievietoto materiālu izpēte, datu analīze. Darba gaitā izveidoti 5 attēli un darbam ir 3 pielikumi.
