-
Muitas noliktavas Latvijas Republikā
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| Muitas noliktavu raksturojums, tā veidi | 4 | |
| 1. | Muitas noliktavu darbība | 6 |
| 1.1. | Muitas noliktavas atvēršana un darbības uzsākšana | 6 |
| 1.2. | Muitas noliktavas darbības pārtraukšana | 7 |
| Muitas noliktavas Latvijas Republikā | 9 | |
| Secinājumi | 11 | |
| Bibliogrāfiskais saraksts | 12 |
SECINĀJUMI
• Pastāv divu veidu muitas noliktavas – atklātās un slēgtās muitas noliktavas, atklātas muitas noliktavas( A, B, F) un slēgtas muitas noliktavas ( C, D un E).
• Muitas noliktavu darbību regulē Eiropas Savienības izdotie normatīvie akti.
• Latvijā lielāko īpatsvaru veido A tipa muitas noliktavas – 92%, jo A tipa noliktavās turētāji var uzglabāt praktiski jebkādās preces un veikt jebkādas darbības, tajā skaita arī pārdot preces.
• Muitas noliktavas atļaujas iegūšana ir salīdzinoši garš un sarežģīts process, jo jāiesniedz daudz dažādus dokumentus un jāatbilst daudzām noteiktām prasībām.
• Uz 2014. gada 30.oktobrī VID GMP nav izsniegusi nevienu atļauju B un f tipa muitas noliktavas turēšanai.
• Muitas noliktavas Latvijā lielākā dala izvietotas pilsētas (prioritāte Rīgā) kur ir labi attīstītā infrastruktūra.
• Anulēto muitas noliktavas darbības atļauju nedrīkst atjaunot.
• Muitas noliktavas turēšanas atļauju izsnie4dz 60 kalendāro dienu laikā no izsniegamā saņemšanas dienas VID Muitas pārvaldes kancelejā.
• Vienā telpa vai teritorijā vienlaicīgi var būt sadalīta vairākas daļas un katra no šim dalām var tikt reģistrētā ka cita tipa muitas noliktava.
…
Jau daudzu laiku atpakaļ cilvēki nodarbojas ar tirdzniecību un visai tai precei, kuru viņi iegādā lielā apjomā bija jābūt uzglābtām speciālā vietā. Jau tajā laikā tika veidotas vietas mantu turēšanai, bet noliktavas, kas pasargāja no nelabvēlīgiem dabas apstākļiem ātri sabruka. Cilvēki sāka nopietni domāt par komfortam glabātuvēs būvēm. Tika celtas izturīgākas un lielākas glabātuves, ko sargāja pati cilvēki. Mūsdienas ikviens valsts nodarbojas ar starptautisko tirdzniecību un Latvija nav izņēmums, jo viņa atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā. Vēsturiski tā sanāk, ka Latvijai ir ostas, ir kuģu būvētava, ir jau gatava autoceļu un dzelzceļu infrastruktūra un arī lidostas. Valstis, kurām ir izeja uz jūru ir pelnījušas lielā mēra, pateicoties šiem tirdzniecības ceļiem. Sakarā ar starptautisko tirdzniecību pāri Latvijas valsts robežai notiek preču pārvadāšana-imports, eksports un tranzīts. Lai pasargātu valsts iekšējo tirgu un vietējos ražotājus, vajag kontrolēt šo preču plūsmu. Muita ir organizācija, kurā pilda šo neparasto uzdevumu. Kopš 2004.gada 1.maija, kad Latvija iestājās ES, Latvijas muitas darbība pamatā ir balstīta uz ES izdotajiem normatīvajiem aktiem, nosakot atsevišķas jomas un jautājumus, kuri paliek Latvijas likumdošanas ziņā.
