-
Dabas katastrofas Rēzeknē pēdējo desmit gadu laikā
Oktobris bija īpaši nesaudzīgs – desmit gadu laikā vienīgā īpaši spēcīgā krusa. „Ik pa laikam kādā vietā nobirst krusa pupu grauda lielumā.” (3) Bez tam vēl bija pērkons un liela vētra, „kādu egli vējš nesis pa gaisu 30m un tad noguldījis lauztam bērzam virsū” (3). Ļoti izpostītas bija kapu pieminekļu apmales – pagasts grasījās veikt talku, lai novāktu šo postu, taču diemžēl neatradu informāciju, vai tas notika, taču lielākie koki tika aizvākti.
Šo krusu atceras kāda verēmiete Tamāra: ”Tas bija 12.oktobrī pulksten 17:50[..]. Izskrēju ārā, skatos: kapos brakšķēdami krīt koki. Tas ilga tikai dažas minūtes.”(3) Vecā sieviete, neskatoties uz draudiem dzīvībai, izgāja vētrā, lai skatītos brīnumus. Un ja nu koks viņai virsū lidotu? Varbūt sabiedrībā trūkst informētības par drošības pasākumiem, kas veicami pirms/pēc/vētras laikā...
Mani vecāki šo vētru atceras. Miera ielas kapos bija daudz zaru, izrauti stādi no kopas un liels koks, kurš bija gandrīz izrauts no saknēm. Lielākoties viss posts tika likvidēts pašu spēkiem, taču brigādes arī strādāja.…
Rēzeknes rajonā pēdējo 10 gadu laikā (no1999. līdz 2009. gadam) ir bijušas gan vētras, gan spēcīga krusa, gan arī plūdi un kūdras purvu ugunsgrēki. Pētījumā izmantoju reģionālā laikraksta “Rēzeknes Vēstis” rakstus un dažus citu preses izdevumu rakstus. Gada laikā 1999. gadā ir bijušas 6 katastrofas, 2000.gadā – 2, 2001.gadā – 2 katastrofas, 2002.gadā – 3, 2003.gadā – 3, 2004. – 1, 2005. – 1, taču jau sākot ar 2006. gadu dabas katastrofas nav bijušas tik biežas un stipras. Var secināt, ka liels katastrofu skaits bijis tikai 1999. gadā, bet pārējos gados tie ir bijuši vai nu pavasara plūdi vai vētra. Sīkāk raksturošu tikai ievērīgākās. Latvijā, Rēzeknē nav tādu katastrofu kā zemestrīces, cunami, vulkānu izvirdumi, tāpēc nav aktuāli preventīvie pasākumi, pakļauties kādām pavēlēm, sekot instrukcijām. Nereti vētras laikā cilvēki “lielām acīm” skatās, kas notiek ārā, bet nezina, ka kāds svešķermenis var ielidot pa logu, izsist stiklu un pat nogalināt viņu. 1999.gada aprīlis sākās ar stipru vētru un beidzās ar plūdiem. Rēzeknes upe palu laikā “izgāja no krastiem – ūdens līmenis cēlās līdz 2,06m atzīmei. Līdz kritiskajiem 2,20m bija atlicis pavisam maz”(1). Šo plūdu rezultātā 10. aprīlī piecu māju iemītnieki “Krustpils, Krasta un Pils ielā bija pamatīgi cietuši – ūdens sniedzās līdz māju slieksnim, pagalms un saimniecības ēkas bijas applūdušas”(2).
